Dadzīte: Valsts naudas balvu piešķiršanas kritēriji sportistiem ir subjektīvi un negodīgi

Valsts naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanas kritēriji ir subjektīvi un nav godīgi, pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) trešdienas sēdes un Latvijas parasportistu Aigara Apiņa un Riharda Snikus atstāšanas bez naudas balvām ceturtdien aģentūru LETA teica Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte.

“Tas ir ļoti negodīgi ne tikai attiecībā pret Aigaru un Rihardu. Ir vēl citi sportisti, tai skaitā kamaniņu braucēji, kuriem arī valstu konkurence Eiropas kausa posmā nav bijusi tik liela, un neolimpisko sporta veidu pārstāvji, piemēram, moto un autobraucēji, kuriem var atteikt,” savu viedokli pauž Dadzīte.

Latvijas Sporta likumā nav minēts, ka naudas balvas saņemšanai sacensībās jāpiedalās vismaz desmit sportistiem no desmit valstīm, viņa skaidroja.

“To Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izdomājusi pati,” pauž Dadzīte, piebilstot, ka katru gadu IZM pieņēmumi mainās. “Desmit valstis IZM darbiniekiem uzradās pēdējos divos gados. Iepriekš tie bija astoņi sportisti no astoņām valstīm,” stāsta Dadzīte.

LPK prezidente skaidro, ka sportisti sacenšas ar sportistiem, nevis ar valstīm, bet uz pasaules vai Eiropas čempionātu gadījuma parasportisti aizbraukt nevar.

“Pirms tam ir jāsasniedz minimālais rezultāts, ar ko sportists klasificējas sacensībām,” saka Dadzīte, norādot, ka nav iespējams izrēķināt, vai sacensībās būs IZM pieņemtais sportistu un valstu skaits un vai, piemēram, kaimiņš no Zviedrijas ar savu zirgu kvalificēsies Eiropas čempionātam.

Dadzīte norāda, ka Snikum Eiropas meistarsacīkstēm jāsāk gatavoties janvārī.

“Snikus man teica, ka viņam ir tik žēl. Būtu viņš zinājis, ka šādi būs kritēriji, viņš pēc Parīzes paralimpiskajām spēlēm būtu vienkārši paņēmis gadu brīvu. Tomēr viņš negribēja izkrist no aprites, jo ir labākais,” sprieda Dadzīte.

“Snikus ir labākais Eiropā, izcīnīja divas zelta medaļas Eiropas čempionātā, un likt manīt, ka tas nav izcili tikai tāpēc, ka nepiedalījās desmit valstu sportisti, liekas absurds,” saka LPK prezidente, bilstot, ka sacensībās piedalījās 13 sportisti no astoņām valstīm.

“Šobrīd LPK šajā jautājumā vairs neko nevar izdarīt,” saka Dadzīte.

Viņa stāsta, ka LPK iesniedza pieteikumu prēmijām, aizpildot speciālu anketu, bet vērtēšana IZM parasti sākas novembrī. Dadzīte norāda, ka vērtēšanas procesā IZM pieprasīja LPK papildu informāciju – par valstu skaitu, par veidu, kā sportisti kvalificējas sacensībām, nolikumus un citu informāciju.

LPK prezidente norāda, ka viņa pati sniedza šo informāciju un Apiņa gadījumā pievienoja pasaules rangu, kurā diska mešanā sportista pārstāvētajā F-52 veselības grupā ir 63 sportisti.

“Normatīvus, lai varētu piedalīties pasaules čempionātā, bija izpildījuši 15 sportisti, bet no viņiem uz Indiju lielās dārdzības dēļ bija aizbraukuši astoņi sportisti,” saka Dadzīte.

Viņa atgādina, ka uzturēšanās viesnīcā Indijā šogad pasaules čempionātā paravieglatlētikā vienam cilvēkam maksāja 350 eiro par dienu.

“Dalībai pasaules čempionātā paravieglatlētikā mēs plānojām visus 12 sportistus, kuri bija izpildījuši dalības normatīvus,” stāsta Dadzīte, piebilstot, ka dārdzība ļāva Indijā startēt vien četriem Latvijas sportistiem un tāpat rīkojās daudzas citas valstis.

Dadzīte uzsver, ka otrdien par LNSP trešdienas priekšlikumiem lems Ministru kabinets, un naudas balvu sarakstā vēl ir iespējamas izmaiņas.

Jau ziņots, ka trešdien LNSP atbalstīja naudas balvu piešķiršanu vairākiem sportistiem par izciliem sasniegumiem kopumā 813 089 eiro apmērā.

Sportistu vidū, kuriem ir paredzēts piešķirt naudas balvu, ir arī parasportiste Diāna Krūmiņa, bet Apinim un Snikum, kuri aizvadītajā sezonā arī sasniedza augstus rezultātus, naudas balvas nav paredzēts piešķirt.

Trešdien ierakstā vietnē “Facebook” Apinis uzsvēra, ka, lai arī viņš šogad pasaules čempionātā izcīnīja zelta godalgu diska mešanā, viņam naudas balva nav piešķirta, jo viņa medicīniskajā klasē finālā sacentās sportisti no mazāk nekā desmit valstīm.

Viņš uzskata, ka lēmuma sagatavotāji nav iedziļinājušies viņa pārstāvētā sporta veida būtībā. “Kritēriji, kādi ir jāizpilda pat tādiem sportistiem kā es, lai nokļūtu uz pasaules čempionātu, ir ļoti augsti un grūti izpildāmi,” raksta Apinis, uzskatot, ka IZM lēmums ir netaisnīgs un aizskarošs.

Savukārt Snikus, kurš izcīnīja divas zelta godalgas Eiropas čempionātā, norādīja, ka viņa grupā startēja 11 sportisti no astoņām valstīm, kas jau ir liels dalībnieku skaits attiecīgajai medicīnas grupai. Arī Snikus apgalvo, ka viņam prēmija atteikta, jo viņa grupā nav startējušas desmit valstis. Viņš arī skaidroja, ka vienā no disciplīnām, kurā viņš startē, nemaz nevar būt vairāk par astoņiem sportistiem, jo tā paredz noteikumi.

Izskatīšanai LNSP sēdē bija iesniegts priekšlikums Ministru kabinetam piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem olimpiskajos sporta veidos no 2024. gada nogales līdz 2025. gada 30. septembrim.

Kopumā naudas balvas ir plānots piešķirt 78 sportistiem un vairākiem desmitiem treneru, kā arī vairākiem sportistus apkalpojošajiem darbiniekiem.

Balvas paredzētas par augstiem sasniegumiem Pasaules un Eiropas čempionātos, starptautiskajās sacensībās un universiādēs.

Avots: LETA