Delfi diskusija: “No pagaldes izvilkts,” – kā komandu sporta spēļu halle izrādījās “augstas gatavības projekts”

Nesen Delfi.lv studijā norisinājās spraiga diskusija par Komandu sporta spēļu halles un Paralimpiskā sporta centra attīstību. Tajā piedalījās LPK ģenerālsekretāre Liene Apine un LR Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš.

Galvenais mūsu jautājums – kā valstī tiek pieņemti lēmumi par to, kādas sporta būves attīstīt.

Visu diskusiju varat noskatīties Delfi PLUS: https://www.delfi.lv/spried-ar-delfi/no-pagaldes-izvilkts-ka-komandu-sporta-spelu-halle-izradijas-augstas-gatavibas-projekts.d?id=53082965

Īsumā par lietām, ko L. Apine akcentēja diskusijā:

• No valsts puses Paralimpiskajam sporta centram ir atbalsta imitācija – ir solījumi un morāls atbalsts, bet turpmāku lēmumu un nepieciešamā finansējuma nav.
• Mums nav iebildumu pret Komandu sporta spēļu halli. Mums ir iebildumi pret sistēmu, kā notiek lēmumu pieņemšana.
• Mums rūp, lai būtu valstiska ilgtermiņa stratēģiska domāšana un plānošana. Lai uzsākot projekta attīstību, skaidri zinātu, ka, nomainoties politiķiem, šis projekts būs valstij vajadzīgs arī turpmāk.
• Izglītības ministre solīja, ka rudenī būs saraksts ar prioritārajiem sporta veidiem, bet valsts joprojām nezina, kas ir tās saimniecībā un kā šo saimniecību attīstīt.
• Izglītības un zinātnes ministrija dokumentā Briselei kā būtisku pavērsienu, kas varētu atvieglot cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sporta un fiziskajās aktivitātēs, atzīmē Latvijas Paralimiskā sporta centra izveidi. Tas rāda, ka esam vajadzīgi tad, kad nepieciešams parādīt, ka valsts kaut ko dara. Bet patiesībā valsts šos jautājumus nerisina. Kad darbībai jāatspoguļojas lēmumā vai finansējumā, tad to nav.
• Paralimpiskais sporta cents ir iecerēts kā tāds, kas atbilst visām starptautiskām normām, lai varētu notikt starptautiskas sacensības.
• Šis centrs ir domāts ikvienam ar prioritāti cilvēkiem ar invaliditāti. Tajā varēsim apkalpot ap 30 sporta veidu. Latvijā tāds nav neviens.
• Attiecībā uz centra izmaksām – salīdzinot ar sākotnējo ieceri, sporta centram ir palielināts funkciju klāsts, līdz ar to arī palielinājušās izmaksas. Funkcijas paplašinātas, lai paaugstinātos šī centra izmantojamība un finansiālā atdeve.

S. Riekstiņš diskusijā atzina:

• Sākumā Komandu sporta spēļu halle bija Basketbola halle. Šī halle bija paredzēta Daugavas stadionā, bet “pēkšņi pazuda no turienes”.
• Kad tika pateikts, ka valsts dos līdzekļus aptuveni 220 miljonus eiro augstas gatavības projektiem, tad ministrijas katra pati izvērtēja, kuri ir augstas gatavības projekti. Viens no kritērijiem bija īsais realizācijas termiņš.
• “Tad kad mēs Basketbola savienību uzrunājām, ka mēs esam gatvi iet ar šo projektu, tikai lai viņš būtu komandu, nevis tā kā basketbola, tad Basketbola savienība (…) piekrita jebkam, lai tikai šis projekts būtu. (…) Lēmumu pieņēma kopā visi – visa valdība.”
• Viņš atzina, ka nav mehānisma, kā nauda tiek sadalīta. Ka viņam arī nav skaidrs, kāpēc vienai pašvaldībai iedod, citai nedod.
• Uzsvēra, ka Izglītības ministrija nav pret Paralimpisko sporta centru, bet ministrija nebūs tā, kas meklēs savā resorā finanšu līdzekļus.
• Sākumā šo projektu uzņēmusies Labklājības ministrija, bet tad sākusi “loderēt” un pārmest uz Izglītības ministriju.
• Rosināja valdībai kopā atrast finansējumu Paralimpiskā sporta centra projektam.

Diskusijā tika norādīts, ka valstī sporta politikas pamatsnostādnes nav pieņemtas nedz šim, nedz nākamajiem gadiem. Līdz ar to nav definētas ne prioritārās grupas, ne prioritārie sporta veidi. Nav sporta nozares attīstības koncepcijas.

Gaidīsm Nacionālās sporta padomes sēdi, kur tiks izskatīts jautājums par turpmāko Paralimpiskā sporta centra likteni.