FIS un Starptautiskā Paralimpiskā komiteja pieļauj agresorvalstu dalību Milānas-Kortīnas Paralimpiskajās spēlēs
Sekojot Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) un Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) 2026. gada 16. februārī pieņemtajam lēmumam par “bipartite” jeb speciālu dalības ielūgumu piešķiršanu ziemas sporta veidu sportistiem, kļuvis zināms, ka Milānas-Kortīnas paralimpiskajās spēlēs piedalīsies 10 sportisti no krievijas un baltkrievijas.
Lai gan 2025. gada 21. oktobrī FIS nolēma neļaut krievijas un baltkrievijas para sportistiem piedalīties kvalifikācijas sacensībās ceļā uz Milānas-Kortīnas paralimpiskajām spēlēm, reitinga punktus šo valstu sportisti varēja krāt pēc tam, kad decembrī Sporta arbitrāžas tiesā (CAS) tika uzvarēta apelācija pret Starptautisko Slēpošanas un snovborda federāciju (FIS). Šī gada 16. februārī SPK un FIS ir lēmusi par dalības piešķiršanu 10 sportistiem no abām agresorvalstīm trīs sporta veidos – snovbordā, kalnu slēpošanā un distanču slēpošanā.
16. janvārī SPK atvēra pieteikšanos t.s. bipartitēm jeb īpašiem ielūgumiem tiem sportistiem, kuri kādu iemeslu dēļ nav paralimpiskajām spēlēm kvalificējušies pašu spēkiem. Arī Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) iesniedza Latvijas sportista Mārtiņa Oliņa pieteikumu, jo līdz 2026. gada 16. janvārim viņa pilnīgai kvalifikācijai spēlēm pietrūka nepieciešamais punktu skaits. Līdz ar abu starptautisko organizāciju pieņemto lēmumu, kļuvis zināms, ka iespēja startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs nav piešķirta parasportistam Mārtiņam Oliņam. Tas nozīmē, ka Latviju Milānas-Kortīnas spēlēs pārstāvēs 7 sportisti, nevis 8, kā sākotnēji plānots.
“Pieņemtais lēmums par agresorvalstu dalību gaidāmajās ziemas paralimpiskajās spēlēs mums nav saprotams, savukārt sarakstu, kam piešķirtas dalības iespējas, saņēmām vien 16. februāri – 10 dienas pirms pirmo sportistu ierašanās Kortīnas ciematā. Esmu sašutusi, ka Latvijas paraslēpotājam Mārtiņam tiek liegta iespēja startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs, lai gan Latvijai piešķirto kvotu para kalnu slēpošanā apstiprinājām jau pērnā gada jūlijā. Ja krievu un baltkrievu sportisti reitinga punktus varēja sākt krāti tikai 2025. gada decembra vidū, nav skaidrības, kādās sacensībās šie sportisti ir piedalījušies, kur ieguvuši šos reitinga punktus. Nokļūt savas medicīniskās klases pasaules reitinga pirmajā vietā divu mēnešu laikā ir mistika. Salīdzinājumam, Latvijas sportists Mārtiņš Oliņš no 2025. gada septembra līdz 2026. gada 13. februārim piedalījās visās Eiropā pieejamās reitinga sacensībās, bet viņam neizdevās iegūt vietu ziemas paralipmpiskās spēlēs,” pauž Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
Tāpat viņa uzsver, ka nav skaidrs, kāds pienesums ir bijis no pagājušā gada oktobra FIS pieņemtā lēmuma liegt krievijas un baltkrievijas sportistiem piedalīties kvalifikācijas sacensībās uz ziemas paralimpiskajām spēlēm, ja agresorvalstu pārstāvjiem tāpat tiek piešķirtas dalības iespējas paralimpiskajās spēlēs.
“Nebaidīšos teikt, ka krievijas sportisti piedalīsies spēlēs uz mūsu sportista rēķina. Līdz ar viņu, uz spēlēm nav tikuši arī tie sportisti, kas attiecīgo nepieciešamo punktu skaitu sasnieguši, regulāri piedaloties starptautiskās sacensībās – tostarp no Rumānijas, Bosnijas un Hercegovinas, kā arī Serbijas,” saka D.Dadzīte.
Latvijas Paralimpiskā komiteja informē, ka par pieņemto lēmumu, ļaut agresorvalstu pārstāvjiem startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs, ir vērsusies FIS un SPK prezidentiem ar lūgumu pamatot pieņemtos lēmumus un atlases kritērijus. Tāpat lūgts skaidrot, vai un kā tiks pārbaudīts, vai agresorvalstu komandu pārstāvji atbalsta krieviju karā pret Ukrainu un vai SPK nesaredz drošības riskus, ja agresorvalstu sportisti piedalās ziemas paralimpiskajās spēlēs.