Izmantojot modernas prototipēšanas tehnoloģijas, RTU tapusi iekārta para loka šāvējam
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) inženieri izstrādājuši individualizētu para loka šaušanas sistēmu Dainim Jansonam, kurš ir pirmais Latvijas čempions para loka šaušanā kompaktloka klasē. Lai izveidotu šo sistēmu, inženieriem bija jānoskenē sportista ķermenis.
RTU tapusī šaušanas sistēma loka šāvējam Jansonam faktiski aizstāj roku, taču tā nav protēze. Sagatavojoties lokšaušanai, Jansons uz kreisā pleca uzvelk vestei līdzīgu sistēmu, kas tapusi 3D drukas tehnikā no plastikāta.
Iekārtu, kas aprīkota ar mehānismu loka stiegras atvilkšanai un atlaišanai, nostiprina pār krūtīm. Bultu izšauj ar šauru virvīti, kas iesieta Jansona elkonī.
Šī ir jau otrā loka šaušanas sistēma, ko Jansons saņēmis no RTU. Pirmo versiju nācies uzlabot, padarot to ērtāku.
RTU Zinātnes un inovāciju centra industriālais dizaineris Jānis Lapsa sarunā ar Latvijas Radio atklāj, ka šaušanas sistēmas tapšanā izmantotas modernas prototipēšanas tehnoloģijas:
“Tad mēs ieskanējām ar 3D skeneri Daiņa ķermeni, tieši to plecu daļu, un mēs varējām precīzi pielāgot 3D modeli, lai viņš precīzi pieguļ ķermeņa formai, un tālāk, izmantojot 3D drukas tehnoloģijas, mēs varam izdrukāt dažādas versijas, dažādas formas, un tas ļoti ātri palīdz nonākt pie galarezultāta.”
Lūgts paskaidrot, kā tieši 3D skeneris strādā, Lapsa teic:
“3D skeneris ir rokās turama iekārta kā, teiksim, videokamera. Skeneris izdod gaismas signālus un veido punktu mākoni un uztver dažādus attēlus. Tad ar datora palīdzību veidojas 3D attēls, tā kā tas būtībā tas neatšķiras baigi no filmēšanas procesa.”
Skenētā ķermeņa parametri vispirms nonāk datorā, kas jau tālāk informāciju nodod 3D printerim. Dators arī palīdz dizaineram kopā ar sportistu izlemt, kāda būs piemērotākā forma šaušanas sistēmai. Savukārt par 3D printera darbības principu Lapsa saka:
“Un tad materiāls nāk vienkārši spolēs kā diegs un pa tādu sakarsētu galvu – ekstrūderi – arī tas tiek ekstrudēts ārā. Būtībā strādā kā tāda gudra 3D drukas [iekārta], var salīdzināt ar līmes pistoli.”
Jautāts, kāpēc sistēma veidota tieši no plastikāta, Lapsa atbild:
“Tam ir pietiekama stingrība un izturība. Tā kā pieredze rādīja, ka šāds pielietojums būs atbilstošs, līdz ar to arī praksē tas pierādījās.”
Jansons atzīst, ka jaunā sistēma palīdzējusi uzlabot sportiskos rezultātus, tomēr pie tās vajadzējis pierast.
“Bet bija jāpierod pie sajūtām un atlaidiena. Tas viss, kamēr pieradām, un sanāca. Aprīlī ārā sāku trenēties, un arī visas sajūtas bija jāsadabū,” viņš pauž.
Savulaik loka šāvējs mēģinājis šaut, izmantojot rokas protēzi, pats arī veidojis atbalsta sistēmu no ģipša un marles, taču RTU tapusī sistēma noder daudz labāk. Būtiski, ka parasportistiem arī starptautiskās sacensībās ir ļauts izmantot šādas iekārtas.
“Kad starptautiskajās sacensībās esam, mums tur ir speciāli tiesneši, kas skatās, vai viss atbilst noteikumiem. Un ir tādi, zinu, kā es tagad skatījos, – anglis šauj ar līdzīgu [sistēmu]. Nezinu gan, no kura materiāla viņam ir.”
Latvijas Radio jautāja dizaineram, vai šādas sistēmas varētu gatavot vairumā un laist tirgū. Viņš atbild noliedzoši: tās jāveido katram sportistam individuāli.
Katrs ķermenis ir unikāls, tāpēc universāla risinājuma nav. Taču Lapsa ir atvērts sadarbībai arī ar citiem parasportistiem:
“Šis gadījums ir tāds labs piemērs, kā mēs varam palīdzēt sportistiem. Tā ka esam atvērti dažādām sadarbībām un labprāt veidojam dažādus pielāgotus risinājumus ne tikai sportistiem, bet arī citiem, kuriem ir dažādas vajadzības.”
Loka šaušanas sistēmas izstrādi finansējusi Latvijas Paralimpiskā komiteja, un tā izmaksāja aptuveni četrus ar pusi tūkstošus eiro. Jansons tagad aktīvi gatavojas citiem šā gada startiem, tostarp Latvijas un Baltijas čempionātiem loka šaušanā, bet viņa lielais sapnis ir dalība paralimpiskajās spēlēs.
Avots: LSM.lv