Latvijas parašāvēji ar vērtīgu starptautisko pieredzi noslēguši pasaules čempionātu Dienvidkorejā

Latvijas parašāvēji Margita Kanopka, Reinis Laksis un Mikus Ozols noslēguši dalību pasaules čempionātā parašaušanā, kas no 7. līdz 16. septembrim norisinājās Dienvidkorejas pilsētā Čangvonā. Latvijas sportisti sacensībās tikās ar pasaules vadošajiem parašāvējiem, krājot nozīmīgu starptautisko pieredzi un izdarot secinājumus turpmākajam treniņu darbam.

Šajā pasaules čempionātā tika izcīnītas arī ceļazīmes uz 2028. gada Losandželosas Paralimpiskajām spēlēm, tādēļ sacensībās pulcējās teju visi pasaules labākie parašāvēji. Čempionātā piedalījās aptuveni 300 parasportisti no vairāk nekā 50 valstīm.

Margita Kanopka P2 disciplīnā sešās šaušanas sērijās sakrāja 531 punktu un ieguva 34. vietu 39 dalībnieču konkurencē. Lai kvalificētos finālam, bija nepieciešami 560 punkti. P5 disciplīnā Kanopka četrās sērijās sašāva 306 punktus un ieguva 22. vietu 22 dalībnieču konkurencē. Lai sasniegtu labāko trijnieku, bija nepieciešami 360 punkti.

Reinis Laksis, kuram šis bija pirmais pasaules čempionāts, P1 disciplīnā vīriešu konkurencē sešu sēriju summā ieguva 518 punktus, kas viņam deva 44. vietu. Fināla sasniegšanai bija nepieciešami 566 punkti. 

Kanopka un Laksis piedalījās arī P6 komandu disciplīnā šaušanā ar pistolēm. Sportisti trīs sērijās veica pa 10 šāvieniem, kopumā katram izpildot 30 šāvienus. Margita ieguva 272 punktus, Reinis – 258 punktus, komandai kopā iegūstot 530 punktus un ierindojoties 27. vietā.

Pēc aizvadītā čempionāta Laksis atzīst, ka pārdomu ir daudz: “Mans pirmais Pasaules čempionāts Korejā aizvadīts. Pieredze liela, pārdomas daudz, secinājumu ļoti daudz un mācība liela.

Mans paša uzliktais mērķis nepiepildījās – vēlējos sašaut ne zemāk par 530 punktiem. Sašāvu 518 punktus. Ja jūs prasītu – vai nav kauns par šādu rezultātu un par pašu zemāko vietu tabulā? Atbilde – nē, man nav kauns.

Pabūt kopā ar 45 pasaules augstākā līmeņa parašāvējiem šāda mēroga sacensībās – tas ir pagodinājums. Tas nav tas pats, kas vietējā mēroga sacensībās septiņu Baltijas parašāvēju konkurencē lepoties ar augstām vietām uz pjedestāla.

Jā, Serbijā Pasaules kausa posmā sašāvu sev labu rezultātu – 542 punktus. Bet tas ir sports – vienu dienu tev iet, otru dienu neiet.

Jāatgādina, ka Latvijas parašaušana pagaidām lielā mērā pastāv uz pašu entuziasma – bez trenera un bez pilnvērtīga, precīzi izstrādāta treniņu procesa. Tad ir, kā ir. Bet mēs, sīksti latvieši, nepadodamies un turpināsim.

Ceļš no mājām līdz Korejai ir ļoti garš – ar diviem lidojumiem un lidostās pavadīto laiku kopā aptuveni 36 stundas, līdz esam viesnīcā. Tas jau pats par sevi ir pārbaudījums.

Laika starpība ir sešas stundas. Mans ķermenis, kas dzīvo pēc Latvijas laika, nesaprot – kāpēc vienos naktī jāveļas augšā un trijos naktī jāaizvada treniņš. Tāds pats režīms bija arī starta dienā.

Man jau ir skaidrs, ka ir ļoti par maz laika, lai pielāgotos šādai laika starpībai, un es vēl neesmu tam gatavs. Starta dienā saņemos, lampu drudzis pazudis, jo ķermenis vēl guļ, bet ir piezagušies citi ķermeņa signāli – parādās spastika kājās, kas signalizē, ka kaut kas nav kārtībā ar režīmu. Ko tu dari? Ir nakts, jāguļ. Un tas atsaucās arī uz rezultātu.

Bet kopumā esmu apmierināts. No organizatoru puses viss bija sagatavots un noorganizēts visaugstākajā kvalitātē. Un es pats ceru reiz šeit atgriezties jau citā līmenī.”

Latviju pasaules čempionātā kopā ar savu asistentu Edgaru Salnu pārstāvēja arī Mikus Ozols, kurš savu startu aizvadīja R4 10 metru distancē disciplīnā ar šauteni. Savā pasaules čempionāta debijā Ozols kvalifikācijā sakrāja 615,6 punktus un ierindojās 41. vietā.

Ozols pēc čempionāta atzina: “Dalība šāda mēroga sacensībās ikvienam parasportistam ir ļoti nozīmīga. Kopumā esmu ļoti apmierināts ar aizvadīto Pasaules čempionātu un gūto pieredzi.

Ja pirms brauciena visā šajā metos iekšā ar domu “kā būs, tā centīšos tikt galā”, tad tagad skaidri redzu – ir ļoti daudz nianšu, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai starts izdotos visaugstākajā līmenī.

Organizatori bija ļoti pacentušies un visu paveikuši nevainojami! Komandas menedžere Kitija Lakse izcili pārraudzīja visus procesus un veiksmīgi sadarbojās ar rīkotājiem, tāpēc uz vietas viss noritēja patiešām gludi. Arī komandas asistents/lādētājs (loader) Edgars Salna paveica milzīgu darbu, lai viss tehniskais process ritētu bez aizķeršanās.

Milzīgs paldies visiem šeit pat Latvijā, kas palīdzēja organizēt un kārtot nepieciešamos dokumentus un nianses. Un, protams, liels paldies visiem, kas atbalstīja un turēja īkšķus!”

Arī Mikus Ozola asistents Edgars Salna atzīst, ka pasaules čempionāts ir bijis ar lielu pievienoto vērtību: “Liels gods un milzīga atbildība! Biju gandarīts būt daļai no komandas un pārstāvēt Latviju Pasaules čempionātā para šaušanā Dienvidkorejā kā asistents. Šis laiks deva jaunu, vērtīgu pieredzi, ļaujot saprast, cik izšķiroši ir atbalstīt un nodrošināt visu nepārtraukto procesu – gan to, lai mēs tur veiksmīgi nokļūtu un startētu, gan droši atgrieztos mājās. Darīju visu, kas manos spēkos, lai mūsu sportisti varētu pilnvērtīgi startēt pārstāvēt Latviju. Kopā mēs varam!”

Sveicam Latvijas parašāvējus un lai čempionātā iegūtā pieredze dod vēl lielāku motivāciju, pārliecību un spēku turpmākajam darbam ceļā uz nākamajiem mērķiem!

Sportistu dalību čempionātā atbalstīja Latvijas Paralimpiskā komiteja un Latvijas Invalīdu sporta federācija.