Oskaram Gailišam pirmās sacensības kopš pandēmijas sākuma

No 6. līdz 9. maijam Ostendē, Beļģijā, norisinājās pirmā atklāšanas kārta Pasaules kausa izcīņā UCI (Union Cycliste internationale) parariteņbraukšanā, kurā piedalījās arī Latvijas parariteņbraucējs, tukumnieks Oskars Gailišs.

Daudziem riteņbraucējiem, kam pandēmijas ierobežojumu dēļ bija jāpielāgo treniņi un bija tikai iespēja piedalīties vietējās sacensībās, šī bija iespēja atgriezties starptautiskajā apritē. Oskaram šīs bija ļoti nozīmīgas sacensības pēc ilgāka klusuma perioda Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ.

Pirmais sacensību posms tika aizvadīts 8. maijā, kad riteņbraucējs startēja individuālā 30 km braucienā, un 25 dalībnieku konkurencē Oskaram izdevās izcīnīt 19. vietu.

“Pirmais starts kopš 2020. gada vasaras. Laika apstākļi stipri vējaini, +9°C, labi vismaz, ka saulains. Apļa pirmie 2 km sarežģīti pa šaurām, bruģētām ieliņām ar vairākiem asiem pagriezieniem. Pārējā apļa daļa “vienmuļa” – pa ielu, gar jūras krastu. Vien spēcīgs vējš no jūras puses “uzjautrināja”. Ar vietu neesmu apmierināts. Rezultāts 46:50 – labāks kā cerēts. Motivācija turpinājumam atgūta pilnībā, neskatoties uz sevis “spīdzināšanu”,” par savu startu sacensībās stāsta Oskars.

Nākamajā dienā sportists startēja 90 km grupas braucienā, kur diemžēl tika piedzīvots kritiens un izcīnīta 18. vieta. “Šodien (svētdien) bez lūzumiem jeb Pasaules kauss Ostende, Beļģijā 90 km. Gonka iesākās nervozi, nežēlīgā cīņā par pozīciju, pārkāpjot UCI noteikumus šaurajā trasē. Ilgi nenācās gaidīt, un bija pat prognozējams, garajā taisnē, nesadalot pozīciju grupas priekšgalā, notika kritiens. Apmēram 20 sportisti nogūlāmies. Paldies tam, kurš tur augšā, debesīs!… Pārlidoju pāri stūrei, “mīksti” piezemējoties jau kritušajam virsū. Kā arī man kāds uzgāzās pa virsu. Likās komiski… Labi, ka tā. Izrāpos no čupas, sameklēju ričuku, pudeles, kuras izkrita no turētajiem. Opā! Priekšējam ratam “mīkstais”! Labi, ka «Shimano» tehniskā mašīna apstājās. Nomainīja ratu. Tad tik pamanīju asinis, kas nāca no saplēstiem pirkstiem. Tas gan štrunts. Velokurpe kājā neturējās. Izrādās, – slēdzis izplēsts. Turpināt gonku sāku pēc kādām 5 minūtēm. Vienatnē saķēru grupiņu bēdu brāļu. Nebija īsti, ar ko sastrādāties, lai noķertu priekšā redzamu vēl vienu atpalicēju grupu. Tā nu noriņķojām 80 km.” Abu sacensību gala rezultātā izcīnīti 5 reitinga punkti, kas ir ļoti svarīgi, lai kvalificētos Vasaras Paralimpiskām spēlēm «Tokija 2020».