Pārsons uzsver infrastruktūras nozīmi Latvijas parasporta attīstībā
Foto: Dāvis Doršs/Valsts prezidenta kanceleja
Lai parasports Latvijā turpinātu savu attīstību, ir nepieciešami uzlabojumi infrastruktūrā, pēc pirmdien notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Rīgas pilī žurnālistiem teica Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) prezidents Endrū Pārsons.
Latvijā Pārsons viesosies līdz 8.februārim pēc aizvadītajām vizītēm Igaunijā un Lietuvā. Tiekoties ar Baltijas valstu politiķiem un vietējām paralimpiskajām komitejām, katrā no valstīm izkristalizējies savs problēmu loks.
“Piemēram, Latvijā mēs vairāk koncentrējamies uz paralimpisko sporta centru. Savukārt Igaunijā vairāk tika likts uzsvars uz sistēmu, lai bērni ar invaliditāti vairāk tiktu ieinteresēti parasportā. Lietuvā turpretī daudz tika pārrunāta augstu sasniegumu sporta sistēma,” par vizīti teica Pārsons.
IPC prezidents atzina, ka viņam radies labs iespaids par paralimpisko kustību Baltijas valstīs, taču vienmēr esot vieta izaugsmei, piemēram, infrastruktūrā un finansējuma piesaistē.
“Redzu, ka šeit ir nepieciešamais zināšanu kopums, treneri, sportisti – var teikt, ka sistēma strādā. Nākamais solis Baltijā, jo īpaši Latvijā, ir infrastruktūras attīstība, lai varētu doties uz priekšu,” atzina Pārsons.
Pirmdien Pārsonam bija tikšanās arī ar izglītības un zinātnes ministrijā ar ministri Andu Čakšu (JV) un padomnieku sporta jautājumos Edgaru Severu.
Tikšanās laikā puses pārrunāja paralimpiskā sporta attīstības iespējas Latvijā, valsts finansiālā atbalsta iespējas, paralimpiskam sportam un pielāgotam sportam kopumā nepieciešamās sporta infrastruktūras pieejamību un citus jautājumus.
Kā apgalvo Izglītības un zinātnes ministrija, īpaši atzinīgi ticis novērtēts Latvijas nodoms jaunajā Sporta likumā pilnveidot paralimpiskā sporta tiesisko regulējumu, precizējot Latvijas Paralimpiskās komitejas kompetenci paralimpiskā sporta attīstībā. Tāpat Starptautiskās Paralimpiskās komitejas prezidents pauda cerību, ka valsts vidējā termiņā radīs iespēju palielināt paralimpiskam sportam paredzēto valsts budžeta finansējumu, kas šobrīd ir zemākais starp visām Baltijas valstīm.
Čakša tikšanās laikā izrādījusi interesi par Starptautiskās Paralimpiskās komitejas izstrādāto izglītības programmu “I’mPossible”, kas veidota, lai popularizētu paralimpiskās vērtības un paralimpiskās kustības redzējumu jauniešiem visā pasaulē un mainīt priekšstatus par to, kā jaunieši uztver cilvēkus ar invaliditāti, tādējādi veidojot iekļaujošāku sabiedrību.
Abas puses pārrunāja arī Krievijas sākto karu Ukrainā un starptautiskās sporta sabiedrības nostāju. Pārsons informēja, ka joprojām paliek nemainīgs Starptautiskās Paralimpiskās komitejas pagājušā gada novembrī pieņemtais lēmums izslēgt Krievijas un Baltkrievijas paralimpiskās kustības no Starptautiskās Paralimpiskās komitejas un līdz ar to liegt šo valstu sportistiem piedalīties paralimpiskajās sporta sacensībās.
Svētdien Pārsons vizītē apmeklēja Murjāņu sporta ģimnāziju, Siguldas Sporta centru un Siguldas bobsleja trasi.
Pārsons IPC prezidenta amatā pirmo reizi tika ievēlēts 2017.gadā, četrus gadus vēlāk notikušajā Ģenerālajā asamblejā ar 98% delegātu balsu saglabājot savu amatu. Pirms tam viņš astoņus gadus vadīja Brazīlijas Paralimpisko komiteju, bet no 2005. līdz 2009.gadam bija Amerikas Paralimpiskās komitejas vadītājs.
Avots: LETA