Pasaules čempionāta pilotprojektā spēlējusī Grīnberga noskaņota turpināt nodarboties ar parahokeju
Pasaules čempionāta pilotprojektā spēlējusī Dina Grīnberga noskaņota turpināt nodarboties ar parahokeju, sarunā ar aģentūru LETA atzina sportiste.
Grīnberga augusta beigās pasaules komandas sastāvā ASV piedalījās turnīrā, kas ir viens no starpposmiem uz vēsturē pirmo atsevišķo pasaules čempionātu parahokejā sievietēm, lai sportistes šajā disciplīnā varētu sacensties 2030.gada ziemas paralimpiskajās spēlēs. Kopš 1996.gada aizvadīti 11 pasaules čempionāti parahokejā, bet atsevišķas meistarsacīkstes sievietēm līdz šim nav rīkotas.
Pamatturnīra pirmajā spēlē pasaules komanda ar 5:1 pārspēja Lielbritāniju, bet nākamajās divās ar 0:12 zaudēja Kanādai un ar 0:6 piekāpās ASV. Cīņās par trešo vietu vēlreiz tika pārspēta Lielbritānija – 5:0.
“Komandā bija veidota no dažāda līmeņa spēlētājām. Ieguvu lielu pieredzi un ļoti daudz ko iemācījos, turklāt bija iespēja spēlēt pret spēcīgajām Kanādas un ASV komandām. Bija iespēja vērot un mācīties, kā viņas spēlē un darbojas laukumā. Tāpat bija iespēja komunicēt ar spēlētājām ārpus mačiem. Noteikti, ka turpināšu spēlēt hokeju – ir āķis lūpā,” uz aizvadīto turnīru atskatījās Grīnberga.
Kanādas un ASV izlases šajā turnīrā bija izteikti labākas par pasaules komandu un Lielbritānijas vienību. Abas Ziemeļamerikas komandas savstarpējās cīņās apmainījās uzvarām.
“Viņas jau daudzus gadus spēlē kopā, viņām ir lielāks ātrums, izturība un labāka tehnika, ja salīdzina, piemēram, ar mūsu komandu. Arī Lielbritānijas komanda bija salīdzinoši jauna,” atzina Grīnberga.
Nākamais turnīrs, kurā Grīnberga varētu piedalīties, norisināsies februārī Malmē, kur paredzēti mači jauktajām komandām. Turnīrā ASV iekrātā pieredze palīdzēs Grīnbergai sagatavoties nākamajām spēlēm.
“Jāstrādā pie visām niansēm – ripas vadīšanas, saspēles, ātruma, līdzsvara. Noteikti, ka vajadzētu izgatavot individuālas kamanas, jo tās, kas šobrīd ir man – rūpnieciskās – pilnībā nepilda tās funkcijas, kuras vēlos veikt,” stāstīja Grīnberga.
Viņa arī novērtē to, ka pēdējā laikā bijuši treniņi skriešanā, kas palīdzējuši saglabāt izturību parahokeja spēlēs. Turnīrā ASV bijis vieglāk, nekā tad, kad šis sporta veids tika iemēģināts treniņnometnē Ostravā.
Maijā Grīnberga startēja Rīgas maratona sešu kilometru skrējienā, distanci veicot ar kājas protēzi.
“Ja pielāgo protēzi, tad slodzes sadalījums uz veselo kāju un kāju ar protēzi ir apmēram 60%/40%. Taču ir milzīgs enerģijas patēriņš. Ja iepriekš nav skrietas garas distances ar protēzi, tad ir diezgan smagi. Man bija ļoti grūti, taču ieguvumu no tā tagad redzu parahokejā,” uzsvēra Grīnberga.
Izaicinājuma turnīrā piedalījās Kanādas, Lielbritānijas un ASV izlases, kā arī komanda, kas veidota no vairākām pasaules valstīm. Vispirms komandas aizvadīja viena apļa turnīru, pēc kura rezultātiem notika cīņas par medaļām.
Foto: Para Ice Hockey Latvia
Avots: LETA