Pasaules kausa posms paratriatlonā, kurā piedalījās arī Latvijas sportists Rihards Sprincis.

2016.gada 14.jūnijs \\

2016.gada 5. jūnijā Glāzgovā (Skotijā) Strathclyde Park norisinājās starptautiskās triatlona savienības (International Triathlon Union – ITU) pasaules kausa posms paratriatlonā, kurā piedalījās arī Latvijas sportists Rihards Sprincis.

Par konkurences trūkumu un augsta līmeņa sportistu klātbūtni 2016. gada 5. jūnijā Glāzgovā Latvijas sportistam būtu grēks žēloties: čempionātā piedalījās arī Austrijas sportists, kurš ieņem 1. vietu rangā. Jau nokļūšana dalībnieku vidū Rihardam Sprincim no sportiskā skata punkta pašreiz ir uzskatāms par lielu sasniegumu, un startēt kopā ar šīs klases labākajiem ir liels gods: „Kā gan savādāk progresēt, ja ne sacenšoties ar stiprākajiem?”.

Gatavojoties sacensībām, treniņos pavadītas neskaitāmas stundas un ieguldīts milzīgs darbs. Tomēr dzīve uzliek dažādus pārbaudījumus, arī negaidītus: ceļš uz ilgi gaidīto čempionātu Skotijā izvērsās piedzīvojumu bagāts un pārbaudīja Latvijas komandas vīru rūdījumu. Pusceļā uz sacensībām sportista komandas automašīnai radās tehniskas problēmas, kuru risināšana prasīja daudz laika, nervu un spēka. Tāpat arī uztraukums, bezmiegs un pārdzīvotais stress, kā arī un netipiski karstais laiks sacensību dienā vēl nepieredzējušajam sportistam bija īsta dzīves skola un lika saprast, ka sportā sīkumu nav. Jau pirms starta sportista sejā bija manāms satraukums, jo nekas līdz šim brīdim nebija noticis pēc sākotnējā plāna, un mieru neveicināja arī nejauša saruna ar trases mediķiem, kuri pus pa jokam, pus nopietni stāstīja, ka sacensību laikā, meža posmā, briedis ir notriecies kādu velobraucēju.

Ceļā uz panākumiem ir jāiziet cauri neveiksmēm. Neveiksmes ir normāla parādība un no kļūdām jāmācās. Sacensības bija grūtas un aizraujošas, kaut arī finišu sasniegt diemžēl neizdevās, jo pēdējā posmā – skriešanā – Rihardam nācās izstāties veselības problēmu dēļ. „Kā filmā teica Forests Gamps – Shit happens. Galvenais ir nem*zt un arī pēc neveiksmēm saņemties un turpināt darboties tālāk”, apņēmības pilns saka Rihards.

Atskatoties uz rezultātiem, mūsu Latvijas sportists ir apmierināts ar paveikto peldēšanas posmā, kas ir bijis ievērojams progress salīdzinājumā ar viņa pērn uzrādītajiem rezultātiem, un tas pēc pirmā posma nodrošināja pagaidu trešo vietu sacensībās. Lai arī T1 (tranzīta zona no peldēšanas uz velo) kārtējo reizi nācās saskarties ar sarežģījumiem (hidrotērpam ieķērās rāvējslēdzējs), trasē sportists atgriezās kā ceturtais (no trešās vietas ieguvēja šķīra vien pāris sekundes). Zinot, ka grūtākais un neparocīgākais posms ir pievarēts, atlikušajos posmos vajadzēja sākt ķert rokās līderus.

Tomēr karstais laiks un nepietiekami uzņemtais šķidruma daudzums darīja savu. Velobraukšanas posmā diemžēl negāja kā plānots, un šoreiz PT3 sportaparatriatlons2 klasē uzstādītais rezultāts nebija pats labākais, kādu Rihards varētu sasniegt. T2 (tranzīta zona no velo uz skriešanu) tika pārvarēta bez problēmām un bija palicis tāds nieks kā noskriet 5 kilometrus. Pirmie 500 metri gāja pēc plāna, pāreja no velobraukšanas uz skriešanas posmu bija izturēta veiksmīgi, tomēr, sasniedzot 1 km atzīmi, sportistam sākās muskuļu krampji, liekot pieņemt lēmumu izstāties no sacensībām. Sportista komentārs par to visu ir filozofisks: „Tā ir šaura robeža starp neizdarīšanu tik, cik vari, un pārcenšanos”.

Ceļš uz Glāzgovu

Brauciens uz sacensībām, kam Rihards un viņa komanda tik ilgi un cītīgi gatavojās, izvērtās piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem bagāts. Pēc sākotnējā plāna bija paredzēts nepilnu divu dienu laikā nokļūt līdz sacensību vietai. Viss bija paratriatlons2sagatavots, cītīgi pārbaudīts, bet – kā jau tas mēdz notikt – ja neveiksme nāk, tad tā nenāk viena. Ceļojums bija īsta rakstura pārbaude: komandas automašīna garajā ceļā divas ceļā divas reizes pievīla. Pirmo reizi izdevies to salabot ātri un komanda ar mierīgu dvēseli varēja turpināt ceļu uz sacensībām. Pēc meistara vārdiem – mašīna ir laba, nav gluži ferrari, taču līdz Glāzgovai tā aizvedīs. Tomēr pēc 1700 kilometriem mašīna saplīsa otro reizi, un šoreiz to salabot nebija iespējams (gan tāpēc, ka bija nakts vidus, gan arī tāpēc, ka citā valstī ir citi nosacījumi un kārtība, tāpat arī izmaksas utt.).

Komanda ar salūzušo auto bija iestrēgusi pusceļā starp Skotiju un Latviju. Nebija transporta, ar ko nokļūt Glāzgovā laicīgi, taču arī Latvijā atgriezties ar nepadarītu darba sajūtu neviens nevēlējās. Pateicoties komandas neatlaidībai izdevās veiksmīga saruna ar automašīnas centra Opel vadītāju, kurš bija pretimnākošs un izīrēja automašīnu ceļam uz Skotiju, turklāt par salīdzinoši pieņemamu cenu un neapgrūtinošiem nosacījumiem.

Stress bija pārvarēts, tomēr sirdi nomāca domas par to, kā pēc sacensībām nokļūt atpakaļ mājās. Šī problemātiskā situācija labi parādīja sportista dzelzs raksturu; pateicoties draugu un ģimenes atbalstam veiksmīgi tika saorganizēts arī paratriatlons3braucienu atpakaļ uz Latviju ar visu salūzušo mašīnu. Arī lietainie laika apstākļi ceļā nebija iepriecinoši, bet par spīti visām grūtībām izdevās veiksmīgi tikt līdz sacensību vietai, lai gan pārdzīvojumi un piedzīvotā spriedze vēlāk tomēr atspēlējās. Rihards bija iepriekš paredzējis, ka Glāzgovā jāierodas trīs dienas ātrāk, lai sagatavotos un sagatavotu aprīkojumu, un pirms sacensībām paspētu uz sportistiem rīkoto sanāksmi. Sanāksmes laikā sportisti un viņu treneri tiek apstiprināti kā dalībnieki, kas drīkstēs startēt; visiem izsniedz starta numurus, kā arī precizētu informāciju par sacensību norisi, noteikumiem, diskvalifikācijām un citiem svarīgiem aspektiem. Tika dota zaļā gaisma sacensībām. Latvijas komanda uz sanāksmi paspēja, kaut arī galamērķis tika sasniegts dienu vēlāk nekā bija plānots. Tas, diemžēl, samazināja atpūtas un treniņu iespējas, kam ir ļoti būtiska loma pirms sacensībām.

Paratriatlonists Rihards Sprincis un viņa komanda

paratriatlons4 Paratriatlonā Rihards Sprincis profesionālā līmenī ir jau otro gadu, kas nozīmē, ka ikdiena neatšķiras no jebkura elites atlēta ikdienas; Rihardam arī ir intensīvi treniņi un režīms. Sportists savā treniņu procesā ir piesaistījis nopietnu komandu: ir gan fiziskās sagatavotības treneris, gan peldēšanas treneris, sparinga partneri skriešanā, velobraukšanā un peldēšanā, gandrīz vai personiskais velo meistars Arkādijs Svece, kā arī stūres metinātājs Konstantīns, kuru sportists draudzīgi dēvē par Kostjiku un kurš kurš ir devis neizmērojamu ieguldījumu stūres uzlabojumos pēc ergoterapeita Filipa Bernadska rekomendācijām, un tāpat arī Aleksejs Smolovs, kurš visu nomēra ar datora precizitāti.

Lai pilnvērtīgi sacenstos paratriatlonā, Rihardam ir nepieciešami specifiski pielāgojumi riteņa stūrei, kā arī tiek meklēti efektīvāki veidi, miksējot stilus peldēšanā. Kā jebkura sportista, arī Riharda ikdiena sastāv paratriatlons5 no dažāda veida treniņiem – spēka, izturības, peldēšanas, skriešanas un riteņbraukšanas. Sportistu atbalsta Ghetto Games, Triatlona federācija un Latvijas Paralimpiskā komiteja. Kā izteicās pats sportists, tad šobrīd viņš ir savā iespējami labākajā formā, par ko liels paldies viņa treneriem Uldim Doniņam un Haraldam Lučkovskim.

Pateicoties Uldim Doniņam, sportists ir izpratis ķermeni un ar katru gadu sasniedz aizvien augstākas virsotnes vispārējā sagatavotībā, kas palīdz straujiem soļiem progresēt gan riteņbraukšanā, gan skriešanā. Trenera Haralda Lučkovska vadībā ir sperts milzīgs solis uz priekšu līdz šim vājākajā distancē – peldēšanā. Pēc sezonas laikā ieguldītā darba apjoma bija plānots doties uz Glāzgovu pēc personīgajiem rekordiem visās disciplīnās. Kā jebkurš sportists, kurš tiecas uz augstiem mērķiem, arī Rihards nav izņēmums un ar sasniegtajiem rezultātiem šoreiz nav apmierināts. Kaut arī pirmās sacensības Glāzgovā nesniedza cerēto, no piedzīvotā tiek gūta vērtīga un jauna pieredze turpmākajiem startiem, kā arī rasta lielāka izpratne par to, uz ko strādāt tālāk.

Mazliet par paratriatlonu

Paratriatlona norises un vēstures aizsākumi meklējami 2007. gadā, kad Hamburgā (Vācijā) notika pirmais oficiālais čempionāts. Tad arī tika izstrādāti kritēriji sportistu klasifikācijai 7 kategorijās. Triatlons ir viens no nedaudziem sporta veidiem, kur sacensības gan triatlonā, gan paratriatlonā notiek vienlaicīgi. Glāzgovā notika tas pats. Pirmajā dienas pusē startēja sportisti bez funkcionāliem traucējumiem, otrajā – ar. Līdz ar to šim sportam tiek novērots augsts organizētības līmenis un nenošķirami nopietna attieksme pret visiem dalībniekiem.

paratriatlons6Paratriatlonā sportisti sacenšas sprinta distancē: 750 m peldēšana, 20 km velobraukšana (rokas ritenis/tandēma ritenis) un 5 km skriešana (braukšana ar sacīkšu riteņkrēslu). Sportisti secīgi pieveic peldēšanas, riteņbraukšanas un skriešanas distances ar pārģērbšanos tranzīta zonās. Tranzīta zonā ir vieta, kur notiek parēja no viena sporta veida uz citu, kur ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk nomainīt ekipējumu, pārģērbties. Sākot ar 2014. gadu sportisti sacenšas 5 klasēs, jo tika ievesta jauna klasifikācijas sistēma, kur galvenais pamatprincips ir sadalīt sportistus nevis pēc traucējuma veida, bet pēc ierobežojumiem kustību apjomā locītavās, muskuļu spēkā un pēc veiktspējas.

paratriatlons7Paratriatlona sacensības notiek saskaņā ar ITU noteikumiem, kur paratriatlonam ir vesela nosacījumu virkne. Īpaša uzmanība tiek veltīta asistentiem (handlers), kuriem jābūt reģistrētiem un kurus apstiprina galvenais tiesnesis brīfingā pirms sacensībām. Asistenta palīdzība ir nepieciešama, kad tiek mainīts sporta veids – pārsēšanas riteņkreslā (ar rokas vadību/sacīkšu), palīdzība ar protēzēm un citu aprīkojumu, hidrotērpa novilkšana, riteņa nomaiņa un citi remonta veidi. Šogad šī disciplīna jau ir iekļauta Paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kur startēs tikai trīs klases. Vīriešiem būs iespēja startēt no PT1, PT2 un PT4 klasēm, sievietes startēs PT2, PT4 un PT5 klasēs. Klase PT1 ir riteņkrēsla lietotāji, kuri riteņbrauksanas distancē izmanto riteņkrēslu ar rokas vadību, skriešanas- sacīkšu riteņkrēslu.

paratriatlons8PT2, PT 3, PT 4 – klasēs kur ņem dalību sportisti ar amputācijam, cebrālām triekam vai cietiem fiziskiem ierobežojumiem. Braukšanas distancē tiek izmantots ritenis un skriešanā – protēzes, ja tās ir nepieciešamas. Visiem pielāgojumiem jābūt aprakstītiem, parādītiem un apstiprinātiem pirms sacensībām. Ja, piemēram, sportists atbrauks ar pielāgojumu, kas nav apstiprināts, viņš netiks pielaists sacensībām.

Pielāgojumu veicējam vai trenerim jāaizpilda īpaša ITU veidlapa. Visās distancēs var būt pielāgojumi sporta inventāram. Piemēram, Latvijas paratriatlonista Riharda gadījumā ir nepieciešama pielāgota stūre, kura jau 2 reizes ir pārveidota un Rihards teic, ka nākotnē būs nepieciešami tai vēl papildus pielāgojumi. Kad stūre būs tuva ideālām, tad to plānots izveidot no karbona.

paratriatlons6Lai nokļūtu uz kādu no pasaules kausa posmiem, sportistiem ir garš ceļš ejams. Tā, piemēram, saskaņā ar ITU paratriatlona kvalifikācijas kritērijiem, uz vienu pasaules kausa posmu PT3 (sporta klase, kurā startē Rihards) sporta klasē startēt atļauts maksimums 5 sportistiem, par pamatu ņemot sportista vietu ranga tabulā (http://www.triathlon.org/uploads/docs/Paratriathlon_qualification_15122015.pdf).

Šobrīd Rihards pasaules rangā PT3 klasē atrodas 40.vietā no 68 aktīvajiem sportistiem, kas nozīmē, ka sportistam, lai iekļūtu kāda posma labāko pieciniekā, ir vajadzīgs ne tikai paša darbs, bet arī citu sportistu līdzdalība (atsakoties startēt konkrētajā posmā), kā arī veiksme. (http://www.triathlon.org/rankings/paratriathlon/male/pt3 )

PT 5 klasē startē vājredzīgie vai neredzīgie. Sportistam palīdz tā paša dzimuma asistents. Peldēšanas, riteņbraukšanas un skriešanas distancē sportists un asistents ir savienoti ar virvi, kura var atrasties uz vidukļa, kājām vai potītēm. Riteņbraukšanas distancē sportisti brauc ar tandēma riteni.

Klasifikācija nākošgad tiks pilnveidota un pārstrādāta. Klasifikācijas veidotāji nepārtraukti to pēta un izmanto gan manuālās pārbaudes veidus, gan datorsistēmas un filmēšanas analīzi, kas sniedz objektīvāku novērtējumu par sportista veiktspēju, prasmēm un attīstības tendencēm. Paši klasifikatori atzīmē, ka tiek novērota funkcionālo traucējumu mazināšana, veiktspējas un spēka uzlabošana, kas ietekmē sportista dzīves kvalitāti. Visa analīze un novērtēšana tiek balstīta uz pierādījumiem, klasifikatoriem ir vesela pētījumu datubāze par katru sporta veidu un to saistību ar funkcionāliem ierobežojumiem. Datubāze tiek papildināta un atjaunota, līdz ar to ir ieviesti stingri iekļaušanas kritēriji, kas mazina nepatiesas informācijas sniegšanas risku.paratriatlon10

Noslēdzot un apkopojot informāciju par paratriatlonu, secinājums ir viens: šis sporta veids tiek organizēts augstā līmenī, un, kā jau Rihards Sprincis ir atzīmējis, triatlonā sīkumu nav. Šāda pieeja veicina pašu paralimpiešu nopietnu attieksmi pret triatlonu, treniņu procesiem, jo tiem ir vislielākā ietekme uz rezultātiem un iespēju piedalīties šāda līmeņa sacensībās nākotnē.

Glāzgovas sacensībās varējām novērot organizācijas procesu, augsto līmeni, ieinteresēto pušu attieksmi, un tas ļāva cilvēkos ar īpašām vajadzībām ieraudzīt patiešām augsta līmeņa atlētus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.