Paziņoti Latvijas Paralimpiskā sporta centra metu konkursa laureāti: sporta centrs iecerēts kā sportistiem un iedzīvotājiem pieejams ciemats-parks
Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības, ko veido SIA “RUUME arhitekti” no Latvijas, ““LOCAL” S.A.S. d’architecture” no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA “K-Forma” un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu – parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.
“Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku,” šodien ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.
Viņš norāda, ka “Bišumuižas apkaime ir salīdzinoši zaļa un neapbūvēta teritorija. Ciemata – parka koncepts saglabās šo dabisko noskaņu, veiksmīgi integrējot un respektējot mazo upīti un kokus un sniedzot plašākas atpūtas un sporta iespējas gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem. Arī no konstrukciju viedokļa šis bija vislabākais risinājums – mūsdienīgs, kvalitatīvs, nedārgs un sabalansēts. Tajā ir arī pārdomāta sporta centra dalīšanas iespēja kārtās, nezaudējot katra atsevišķā objekta kvalitātes. Ar šī objekta izbūvi Bišumuižas apkaime noteikti kļūs daudz sakārtotāka, patīkamāka iedzīvotājiem, kā arī tas veicinās šī rajona ekonomisko attīstību.”
Konkursa uzvarētāju apvienības pārstāvis, “RUUME arhitekti” arhitekts Oskars Vāvere: “Jaunā Paralimpiskā sporta centra teritorija ir organizēta kā parks ar celiņiem, apstādījumiem, apgaismojumu, bērnu rotaļu laukumiem un sporta aktivitāšu zonām. Sporta būves izvietotas kompakti, veidojot pēc iepējas mazākus attālumus starp tām un radot aktīvu, no auto brīvu publisko zonu teritorijas centrā. Visas galvenās centra funkcijas ir paredzētas zemes līmenī, veidojot skaidru vizuālu saikni starp dažādām zonām un nodrošinot ērtu vides pieejamību. Sporta komplekss sevī ietver arī sportistu viesnīcu un ir projektēts, lai spētu nodrošināt augsta līmeņa paralimpisko un olimpisko sporta veidu sacensību norisi visa gada garumā.”
Kopumā metu konkursā bija iesniegti četri metu projekti. Līdztekus 1. vietas ieguvējam konkursa žūrija piešķīra divas 3. vietas – “William Matthews Associates” no Lielbritānijas un “Építész Stúdió Kft” no Ungārijas. Savukārt veicināšanas balvu saņēma apvienība – SIA “Ivara Šļivkas birojs, Arhitektu kompānija” un SIA “Inna projekts”.
“Priecē, ka Latvijas Paralimpiskā sporta centra iecere ir piesaistījusi ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu arhitektu uzmanību. Starptautiska pieredze šī projekta īstenošānā noteikti būs ļoti vērtīga, jo Latvijā šāda objekta izbūve funkcionalitātes un pieejamības ziņā līdz šim nav pieredzēta,” saka Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
Juris Dambis norāda, ka Latvijas Paralimpiskā sporta centra īstenošana būs svarīga arī Latvijas būvnormatīvu attīstībai, jo attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti pielāgotas infrastruktūras izbūvi mūsu patreizējie normatīvi ir nepietiekami.
Latvijas Paralimpiskais sporta centrs – plašākām sporta iespējām cilvēkiem ar invaliditāti un paralimpiskā sporta attīstībai
Latvijas Paralimpisko sporta centru būvēs, lai nodrošinātu plašākas sporta iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un atbilstoši aprīkotu treniņu vietu parasportistiem.
“Paralimpiskais sporta centrs veiks gan sociālas funkcijas cilvēku veselības uzlabošanai ikdienā, gan veicinās profesionālā parasporta attīstību. Tas ir nepieciešams ikdienas treniņiem, treniņnometņu, sacensību un čempionātu organizēšanai. Līdzīga veida sporta centri ir pieejami arī citās valstīs. Taču ar tik plašu funkcionalitāti vienuviet šis būs pirmais šāda veida sporta centrs Baltijā un Eiropā,” saka Daiga Dadzīte.
“Paralimpiskajā sporta centrā būs cilvēkiem ar invaliditāti pilnībā pielāgota sporta infrastruktūra, iespēja būt sporta speciālistu uzraudzībā un nakšņošanas iespējas, ko patlan esošā infrastruktūra Latvijā nespēj sniegt. Tāpat centrā tiks nodrošinātas arī darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti, pielāgoto fizisko aktivitāšu speciālistiem rehabilitācijā un sporta fizioterapeitiem,” skaidro Daiga Dadzīte.
“Diemžēl sporta iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā šobrīd ir ļoti ierobežotas. Savukārt parasportistu konkurence pasaulē kļūst arvien sīvāka, un paaugstinās arī rezultatīvie rādītāji. Ja vēlamies, lai parasports arī turpmāk nestu Latvijas vārdu pasaulē, tad šāds Paralimpiskais sporta centrs kā stabila treniņu vieta sportistiem ir absolūti nepieciešama. Vienlaikus Latvijā 10% iedzīvotāju ir ar invaliditāti un šim skaitam ir tendence pieaugt – ja nevēlamies no valsts budžeta maksāt arvien vairāk par kompensējamiem medikamentiem un sociālajos pabalstos, bet vēlamies, lai šie cilvēki pēc iespējas būtu darbspējīgi, tad sporta infrastruktūras uzlabošana cilvēkiem ar invaliditāti ir neizbēgama,” uzsver D. Dadzīte.
Latvijas Paralimpiskais sporta centrs ietvers:
- multifunkcionālu sporta halli ar nakstmītnēm un sporta laboratoriju;
- kērlinga halli;
- pludmales volejbola laukumus;
- basketbola laukumu ar tribīnēm;
- vieglatlētikas sacensību un futbola stadionu ar 1600 skatītāju vietām, ģerbuvēm un palīgtelpām;
- vieglatlētikas iesildīšanās stadionu;
- tenisa kortus ar servisa ēku;
- katrai no ēku un būvju grupām tuvumā paredzēta autonovietne.
Kā ziņots, Latvijas Paralimpisko sporta centru ir paredzēts būvēt Rīgā, Bišumuižas apkaimē. Pēc visu kārtu pabeigšanas tas aptvers gandrīz 10 ha lielu platību, tādējādi veicinot arī Bišumuižas sociālekonomiskās vides uzlabošanos.
Ņemot vērā, ka konkursā tiek godalgota viena pirmā vieta, divas trešās vietas un viens mets saņem veicināšanas balvu, saskaņā ar konkursa Nolikumu žūrijas komisija nolēma mainīt godalgu sadalījumu, saglabājot kopējo balvu fondu: 1. vietas ieguvējs saņem 15 0000 EUR, 3. vietas ieguvēji katrs saņem 7000 EUR, bet veicināšanas balva ir 1000 EUR apmērā.
Iesniegtos metu piedāvājumus vērtēja metu konkursu žūrijas komisija Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja, arhitekta Jura Dambja vadībā. Pārējie žūrijas komisijas locekļi: arhitekts Gvido Princis, arhitekts Aleksandrs Kiršteins, arhitekts Viesturs Briedis, arhitekte Rūta Krūskopa, arhitekts Guntis Grabovskis, ēku konstrukciju projektētājs Aldis Grasmanis, ēku konstrukciju projektētājs Valters Celmiņš un ēku konstrukciju projektētājs Normunds Tirāns.