Portāla Delfi.lv publicētais raksts “Neļaus nevienam piedalīties” – maldinošs un virspusējs

Šā gada 5. decembrī portāla Delfi maksas sadaļā publicētais raksts ar nosaukumu “Neļaus nevienam piedalīties” Paralimpiskās komitejas vadība izjauc starptautiski finansētu para hokeja projektu” apliecina, ka cilvēkiem, kuru ikdiena saistīta ar fiziskām aktivitātēm un rehabilitāciju cilvēkiem ar invaliditāti, nav skaidras izpratnes par Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) darbības principiem. Arī sporta nozares žurnālisti nav raduši iespēju noskaidrot, kāda ir LPK loma starptautiska līmeņa sacensību rīkošanā Latvijā un kādēļ ir jāiesaistās LPK, lai sportists varētu piedalīties starptautiskās sacensībās citur pasaulē – īpaši, ja tas saistīts ar paralimpiskajiem sporta veidiem. 

Lai izprastu LPK uzdevumus un ikdienas darbu, žurnālistiem būtu jāiedziļinās organizācijas sistēmā, kas, kā redzams publikācijās, nav darīts. 5. decembra publikācijā daudzi paustie apgalvojumi ir aplami, tādēļ LPK uz dažiem no tiem, kas skar tieši sporta organizatoriskos aspektus, ir sagatavojusi atbildes, kas palīdzēs arī izprast radušos pārpratumus.

1. Paustais apgalvojums: 

Pēc rakstu sērijas “Paralimpiskais bizness” publicēšanas MVP turpina saņemt iesaistīto cilvēku stāstus par dīvainībām Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) vadības stilā un lēmumu pieņemšanas metodēm. Viens no tiem atklāj, kā šogad LPK bez jebkāda pamatojuma neakceptēja starptautiskas para hokeja nometnes rīkošanu Latvijā, lai gan tam no komitejas pat netika prasīta finansiāla iesaiste. 

(..)

Šīgada martā Laflāma atsūtīja tāmi ar nepieciešamo nodrošinājumu. Starptautiskā Paralimpiskā komiteja bija apņēmusies četrām komandām pilnībā segt ceļa, dzīvošanas un ledus izmaksas – tikai brauc un spēlē. Bernadskis pats uzņēmās dalībnieku vajadzībām rezervēt 20 numurus viesnīcā “Islande” un piecus numurus uz prāmja “Tallink”, kā arī uzsāka sarunas ar “OZO halli” Ozolniekos. Tikmēr Laflāma apņēmās sazināties ar Latvijas Paralimpisko komiteju, bez kuras akcepta Latvijā šādu pasākumu sarīkot nav iespējams.

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

Latvijas Paralimpiskā komiteja (turpmāk – LPK) 2024. gada 8. jūlijā no Starptautiskās Para ledus hokeja federācijas vecākās menedžeres Michelle Laflamme epastu ar nosaukumu “World Para Ice Hockey – Emerging Nations Camp”, aicinot iesaistīties para ledus hokeja attīstības nometnē, kas paredzēta valstīm, kurās nav nacionālās komandas. (Sk.pielikumu Nr.1)

Lai mums būtu iespēja piedalīties šādas starptautiskas nometnes organizēšanā, LPK būtu jāatbilst visiem zemāk redzamajiem no WPIH puses izvirzītajiem priekšnosacījumiem: 

• pieci sportisti ar atbilstošiem traucējumiem saskaņā ar WPIH (World Para Ice hockey) noteikumiem (būs nepieciešama medicīniskās diagnostikas veidlapa);
• divām no pieciem sportistiem jābūt sievietēm
• ir viens trenera korpusa personāls kā viens no 6 dalībniekiem (one coaching staff as part of their six-participant allocation)
• apstiprina, ka šiem pieciem sportistiem ir savs ekipējums (kamanas, nūjas un aizsargaprīkojums).

Apzinoties, ka neatbilstam arī nevienam no iepriekšminētajiem izvirzītajiem kritērijiem – nav nepieciešamā ekipējuma, nevaram garantēt vismaz 5 cilvēku komandu, mūsu redzeslokā ir tikai viena sieviete, kas nodarbojas ar para ledus hokeju, un Latvijā arī nav neviena para ledus hokeja trenera – 25. jūlijā sniedzām atbildi, ka šādu starptautisku nometni nevaram organizēt, jo neatbilstam izvirzītajiem kritērijiem. E-pastā minējām, ka pēdējo divu gadu laikā nav bijusi virzība parahokeja attīstībā un interese šajā sporta veidā ir samazinājusies, tomēr priecāsimies Para ledus hokeju tuvākajā nākotnē attīstīt.

Starp citu, SDMS sistēmā šobrīd redzami četri para ledus hokejisti, no kuriem tikai Dinai Grīnbergai ir pilnīga informācija. LPK nav zināms, kurš un kad ar nepilnīgu informāciju sarakstā ievietojis pārējos – iespējams tas ir noticis vēl tad, kad Latvijā bija Para ledus hokeja federācija. Taču redzams, ka sistēmā nav pilnīgas informācijas, kas Starptautiskajai federācijai var radīt maldīgu priekšstatu par sportistu patieso skaitu Latvijā. (Sk.pielikumu Nr.2)

Vēršam uzmanību, ka neviens, tostarp ne Filips Berdnadskis, ne Dina Grīnberga vai kāds cits pārstāvis no para ledus hokeja virzītāju/entuziastu loka ar LPK nebija sazinājies par šādas starptautiskas nometnes organizēšanu, lai varētu meklēt risinājumus no WPIH puses izvirzīto kritēriju izpildei. Ne toreiz ne arī līdz šim brīdim neesam saņēmuši ziņu, ka kādam būtu interese pārņemt un turpināt para hokeja attīstību Latvijā. 

Saprotot situāciju un mūsu iespējas, 2024. gada 25. jūlijā saņēmām atbildi no Mišelas Laflāmas, ka, ja nevaram šos kritērijus izpildīt, Starptautiskā para ledus hokeja federācija apzinās šo situāciju un iespēja organizēt šādu starptautisku nometni tiks piedāvāta kādai citai nacionālajai paralimpiskajai komitejai. 

Piedaloties starptautiskos projektos vai organizējot starptautiskas treniņnometnes un/vai pasākumus, Latvijas Paralimpiskās komitejas pienākums un arī vēlme ir nodrošināt augstākā līmeņa kvalitāti visām iesaistītajām pusēm. Apzinoties arī izaicinājumus un darba apjomu, kas bija LPK īsi pirms Parīzes Paralimpiskajām spēlēm, LPK nebija arī neviena darbinieka, kas būtu spējīgs uzņemties šī pasākuma organizēšanas koordināciju. Atgādinām, ka nekādas informācijas par to, ka Latvijā ir kāds, kas šo nometni būtu gatavs organizēt, LPK rīcībā nebija.

Vēlamies arī informēt, ka Para ledus hokejs Latvijā sākuma stadijā tika attīstīts, pateicoties Latvijas Paralimpiskās komitejas dalībai “Agitos” granta projektā, kas tika īstenots no 2018. gada oktobra līdz 2019. gada oktobrim (2019. gada septembra beigās Rīgā notika noslēguma meistarklase/treniņš Čehijas un Itālijas hokeja profesionāļu vadībā.). Tas paredzēja iegādāties 4 para ledus hokeja kamanas, organizēt starptautiskas nometnes/apmācības ar para ledus hokeja profesionāļiem no Itālijas un Čehijas un veidot pirmos sporta veida aizmetņus Latvijā. Kopēja projekta budžeta summa – 17 080 EUR, kur 3 416 EUR bija LPK līdzmaksājums. 

Sākotnēji Para ledus hokeju Latvijā attīstīja Mareks Matisons, kurš arī bija Latvijas Para ledus hokeja federācijas Valdes loceklis. Tā kā federācija ilgstoši (kopš 2020. gada) nespēja izpildīt LPK prasības – iesniegt finanšu pārskatu un atgriezt Latvijas valsts budžeta līdzekļus, 2023. gada sākumā Latvijas Para ledus hokeja federācija ar LPK valdes un izpildkomitejas lēmumu no LPK biedru saraksta tika izslēgta. (Sk.pielikumu Nr.3)

Līdz ar Latvijas Para ledus hokeja asociācijas izslēgšanu no biedru rindām, neviens līdz šim par iespēju vai vēlmi attīstīt šo sporta veidu Latvijā ar LPK sazinājies nav.

2. Paustais apgalvojums:

Starptautiskās paralimpiskās komitejas (IPC) rīkotās klasifikācijas sanāksmes, kurās piedalās vairāk nekā 150 valstis. Viņu pārsteidz, ka šajās sanāksmēs viņš ne reizi nav saticis nevienu pārstāvi no Latvijas Paralimpiskās komitejas.

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

Ņemot vērā Latvijas Paralimpiskā komitejas ikgadējo budžetu, organizācija rūpīgi izvērtē nepieciešamību doties uz sanāksmēm, kuras tiešā veidā nav saistītas ar LPK lemttiesībām vai kurām ir iespējams pievienoties attālināti. 

Pēc Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) sniegtās informācijas, F.Bernadska kunga minētās starptautiskās klasifikācijas sanāksmes notiek vienu reizi gadā un tajās var piedalīties gan nacionālās paralimpiskās komitejas, gan starptautiskās sporta organizācijas. Dalība šajos pasākumos nav obligāta, un informāciju par to saturu var gūt arī ikmēneša t.s. “Community calls”, ko organizē IPC un kurās dalīborganizācijas tiek informētas par dažādām aktualitātēm, tostarp – aktualitātēm klasifikācijas noteikumos. 

Latvijā šobrīd ir viena starptautiska līmeņa klasifikatore – sporta ārste Sandra Rozenštoka, kura ir sertificēta klasifikatore para vieglatlētikā un tiesīga sagatavot arī nacionālā līmeņa klasifikācijas dokumentus citos sporta veidos, ko iesniegt starptautiskajai medicīnas komisijai, tostarp – para ledus hokejā. 

Ja kāds no LPK biedriem pauž vēlmi doties uz šādām vai līdzīga veida starptautiskām sanāksmēm/semināriem vai vēlas pacelt savu profesionālo klasifikāciju, par to informē budžeta plānošanas laikā novembrī un decembrī, ieliekot konkrēto aktivitāti budžeta pieprasījumā. Vēl vairāk – LPK pārstāvji saziņā ar dažādu sporta federāciju pārstāvjiem vienmēr aicina informēt trenerus, fizioterapeitus par iespējām iegūt klasifikatora sertifikātu, kas ne tikai atvieglotu Sandra Rozenštokas darbu, bet arī veicinātu para sporta attīstību Latvijā. 

3. Paustais apgalvojums:

“Tad Mišela piezvanīja un pateica, ka no LPK nav akcepta,” stāsta Bernadskis. “Zvanīju [LPK ģenerālsekretārei] Lienei Apinei, kura teicās noskaidrot apstākļus. Pabrīdināju, ka LPK tiks sūtīta informācija un lūdzu sniegt atbildi. Galu galā brīvprātīgais darbs jau bija paveikts, negribēju, ka tas viss būtu velti. Taču no Mišelas saņēmu vēl vienu e-pastu, kurā viņa rakstīja un atvainojās, ka bez LPK akcepta nometni rīkot nedrīkst.”

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

Patiesi, Filips Bernadskis sazinājās ar LPK ģenerālsekretāri Lieni Apini, lai informētu par iespēju Latvijā organizēt starptautisku nometni. Liene Apine izskaidroja F. Bernadskim, ka LPK nav iespējas rīkot šādu nometni, jo Latvijas Para ledus hokeja federācija ir likvidēta, bet nekādā gadījumā neliks šķēršļus viņam vai kādam citam, kuri vēlas to darīt. Taču sarunā LPK pārstāve netika informēta par nosacījumiem, kādus nometnes rīkošanai izvirza Starptautiskās Para ledus hokeja federācija (skatīt iepriekšējās atbildes un pielikumu Nr.1). Iespējams, ka F. Bernadskis nemaz nezināja par šādiem nosacījumiem, kas tikai apliecina iepriekš izteikto apgalvojumu, ka daudzi neizprot Starptautisko federāciju darbību un LPK lomu sadarbībā ar tām.

4. Paustais apgalvojums:

“Viņš uzskata, ka šajā gadījumā stāsts ir par lēmumu pieņemšanas kārtību. “Paralimpiskās komitejas statūtos pie biedrības mērķiem ir rakstīts – “veicināt paralimpiskā un pielāgotā sporta veidu attīstību; popularizēt sportu kā līdzekli, lai fiziski, garīgi un psiholoģiski rehabilitētu cilvēkus ar invaliditāti un palīdzētu viņiem iekļauties pilnvērtīgā sabiedriskā dzīvē”. Šajā gadījumā pat netika prasīts finansiāls atbalsts. Man ir nācies sadarboties ar vadībām, kas pasaka – finansējuma mums nav, bet mēs būsim klāt, atbrauksim, plānosim. Ne vienmēr vajadzīga nauda. Dīvaini, ka tiek runāts par peļņas gūšanu no starptautiskajām sacensībām, bet tajā pašā laikā netiek dota atļauja rīkot nometni, kuras dalībnieki šeit iztērētu naudu. Es vienkārši nespēju iedomāties, ka tam varētu pateikt nē…”

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

LPK informāciju par iespēju rīkot šo nometni saņēma novēloti (2024. gada 8. jūlijs) un, kā minēts iepriekš, organizācija neatbilda Starptautiskās Para ledus hokeja federācijas izvirzītajām prasībām, lai šādu nometni Latvijā rīkotu. Par finansēm vai peļņas gūšanu LPK vispār nerunāja. Vēršam uzmanību, ka iepriekš ieguldījām finanšu līdzekļus para ledus hokeja attīstībā, apliecinot, ka LPK ir ieinteresēta šī sporta veida attīstībā Latvijā. 

Atgādinām, ka no 2024. gada 28. augusta līdz 2024. gada 8. septembrim Parīzē norisinājās Vasaras Paralimpiskās spēles, kuru gatavošanās periods sākās 2022. gada izskaņā. Laika posms no 2024. gada 3. maija, kad noslēdzas paralimpiešu personas datu ievade akreditāciju sistēmā, līdz 2024. gada 9. septembrim, kad delegācija devās uz Latviju, bija organizatoriski visnoslogotākais brīdis LPK darbā 2024. gada laikā. Viss organizatoru resurss bija pakārtots šim četrgades lielākajam notikumam. 

Vēlamies vēlreiz atgādināt, ka šāda līmeņa starptautisku nometņu plānošana jāsāk laikus, lai varam kvalitatīvi veikt savus pienākumus un izpildīt izvirzītos kritērijus, līdzīgi kā to darījām 2018. gada oktobrī, īstenojot Agitos Foundation projektu un plānojot starptautisku para ledus hokeja nometni 2019. gada izskaņā. 

Jebkura šāda starptautiska pasākuma organizēšana, kas saistīta ar paralimpisko sporta veidu, prasa arī organizatorisko iesaisti un cilvēkresursus no Latvijas Paralimpiskās komitejas, jo, uzņemoties saistības, uzņemamies arī pilnu atbildību par paveikto darbu.

5. Paustais apgalvojums:

“Man nekad nekas no tā nav ticis pārsūtīts, un visu informāciju vienmēr uzzinu pati, tiešā kontaktā ar Mišelu. LPK mani vienkārši ir ignorējusi,” atzīst Dina. Jāpiebilst, ka jauktās pasaules komandas sastāvā pārstāvot Latviju, Dina šajos turnīros divreiz izcīnījusi bronzas medaļas. Komandā apvienoti sportisti no valstīm, kas vēl nespēj nokomplektēt atsevišķu komandu, un vienā no gadiem tieši latviete izraudzīta par kapteini, taču nekas no tā LPK nav uzrunājis.”

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

Mēs nevaram individuāli katram sniegt info, tādēļ ir nepieciešamas federācijas, kas veic ikdienas darbu – palīdz sportistiem, seko līdzi starptautiskām aktualitātēm un rūpējās par sporta veida attīstību. Tieši šī iemesla dēļ LPK prezidente Daiga Dadzīte sarunā pa tālruni Dinai Grībergai izteica aicinājumu atjaunot Latvijas Para ledus hokeja federāciju, jo tieši federācija ir tā, kas atbild par konkrēta sporta veida attīstību un līdz ar to arī informācijas apriti.

6. Paustais apgalvojums:

“Tā tas bija līdz pat šīgada rudenim – kas pēkšņi atnesis negaidītas pārmaiņas. Proti, nākamajā nedēļā pēc MVP publikācijām Dina saņēmusi zvanu no Dadzītes, kurā LPK prezidente pēkšņi bijusi teju vai atsaucības kalngals. “Klau, bet mums taču noliktavā ir kamanas, mēs varētu jums tās iedot!” – Dina atzīst, ka bijis grūti noticēt klausules otrā galā dzirdētajam. “Un tā no zila gaisa pēkšņi viņa ir labā, un viņai rūp hokejs – kur pirms tam ir bijusi pilnīga ignorance. Kur man bija jālūdzas, lai mani kaut vai sacensībām piesaka… Pagājušogad pirms turnīra bijām saslēgtas kopējā sarakstē ar Mišelu, un Dadzīte ne reizi neko pat neatbildēja! Starptautisku sacensību organizators mēģina noskaidrot informāciju, bet no LPK puses – nulle reakcijas…”

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

LPK prezidente ar Dinu Grīnbergu sazinājās 5. novembrī pēc sportistes privātās Facebook publikācijas par para ledus hokeja pasākumu, kas tiek organizēts Rīgā. Iepriekš nekāda informācija no pasākuma rīkotājiem netika saņemta. Ņemot vērā, ka LPK noliktavas telpās stāv para ledus hokeja inventārs (4 sēdkamanas), kas iegādātas 2019. gadā par LPK organizēta projekta līdzekļiem, D. Dadzītes kundze piedāvāja D. Grīnbergas kundzei šo ekipējumu izmantot, kā arī aicināja pārņemt un turpināt para ledus hokeja federācijas tālāku attīstību. 

Dinai Grīnbergai laikam ir arī aizmirsies, ka 2022. gadā LPK prezidente pati uzrunāja viņu, lai palīdzētu sakārtot visus dokumentus, kas nepieciešami sportista reģistrēšanai SDMS sistēmā. Ar LPK prezidenti Daigu Dadzīti sazinājās Mārtiņš Karnītis no “Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības” ar jautājumu: kā var reģistrēt parahokeja entuziasti Dinu Grīnbergu dalībai starptautiskā seminārā un licencēt viņu kā sportisti. Reģistrācija bija nepieciešama, lai Dina Grīnberga varētu piedalīties World Para Ice Hockey Woman’s World Challenge. Ar LPK starpniecību tika iegādāta arī sporta licence. 

Šis gadījums pierāda, ka jau 2022. gadā Dina Grīnberga iepazina sistēmu, kā notiek sadarbība ar starptautiskām sporta federācijām un kādēļ ir nepieciešama LPK iesaiste, tādēļ ir nepamatoti jebkādi pārmetumi, ka LPK un tās prezidente traucē kāda sporta veida attīstību vai cilvēku vēlmi darboties. (Sk.pielikumu Nr.4)

7. Paustais apgalvojums:

Pagājušās nedēļas nogalē Dadzīte piesolījusi atbalstu, tostarp finansiālu, ja izveidosim jaunu para hokeja federāciju – kas uz pēdējo gadu komunikācijas fona izklausās teju pēc zinātniskās fantastikas. “Vēl pavisam nesen viņa mūsu vietā vienkārši ņēma un atcēla sagatavotu pasākumu. Bet te – kad “Delfi” parādās publikācijas, kurās atklāti izskan vairākas neglaimojošas situācijas –, tad viss mainās par 180 grādiem. Tad, izrādās, pēkšņi visu var un visu darīsim,” skepsi par pārvērtībām neslēpj Dina, kura para hokeja saimniecībā šobrīd darbojas ne tikai kā spēlētāja, bet palīdz ar padomu jaunpienācējiem, un savā ziņā arī kā sagādnieks – pateicoties plašajam kontaktu lokam, kas gadu gaitā izveidojies ārpus Latvijas.

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

Ja kādam ir vēlme attīstīt kādu no sporta veidiem, LPK neliedz veidot federāciju, tādēļ priecāsimies, ja Dina Grīnbergai vai kāds cits uzņemsies koordinēt para ledus hokeja attīstību. Pārmetumi, ka LPK ir atcēlusi kādu plānotu pasākumu, nav pamatoti, jo, kā jau iepriekš rakstījām, Latvijas Paralimpiskā komiteja neatbilda Starptautiskās Para ledus hokeja federācijas izvirzītajiem kritērijiem, tādēļ tika pieņemts lēmums šajā projektā neiesaistīties. Ja kāds no rīkotājiem būtu izpētījis nosacījumus un laikus meklējis risinājumu, LPK noteikti būtu atbalstījusi.

7. Paustais apgalvojums:

“Noprotams, ka par labvēlību, kas atplaukusi pret para hokeju, pretī, visticamāk, tika sagaidīts atbildes reveranss – paturēt muti par visu to, kas noticis iepriekšējos gados, MVP pieņēmumam piekrīt Dina. “Taču es negribu spēlēt šādas spēles. Godīgi varu pastāstīt, ka – jā, vēsture ar LPK mums ir bijusi šāda, un šobrīd mums no Daigas puses ir izteikti šādi piedāvājumi par atbalstu. Kas notiks tālāk, pēc šādas publikācijas – es neņemos prognozēt. Bet tas noteikti parādīs, kāda bijusi šo piedāvājumu motivācija – patiešām atbalsts sporta veidam, vai tomēr kas cits.””

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

Lai LPK varētu finansiāli atbalstīt kādu sporta veidu un pilnvērtīgi iesaistīties tā attīstībā, tam jābūt LPK biedram. Aicinām atjaunot Latvijas Para ledus hokeja asociācijas darbību vai izveidot jaunu šī sporta veida attīstības organizāciju un rakstīt iesniegumu par vēlmi kļūt par LPK biedriem, lai budžetā varētu tikt iekļauts arī finansējums šī sporta veida attīstībai. 

Apliecināt, ka LPK vienmēr ir bijusi par jaunu un esošo sporta veidu attīstību, ar nosacījumu, ka LPK laikus saņem informāciju par plānotajiem pasākumiem un nepieciešamību iesaistīties pasākumu organizēšanā. 

8. Paustais apgalvojums: 

“Kādēļ iepriekšējos gados pret para hokeju konsekventi bijusi šāda attieksme, Dinai ir savs skaidrojums. “Hokejs vienkārši ir dārgs sporta veids. Tā ir komandu spēle, un tas uzreiz nozīmē – vairāk cilvēku un lielākas izmaksas. Tas vairs nav viens individuāls sportists, kurš prasa salīdzinoši maz, un kuru LPK ir relatīvi vieglāk finansēt. Pieņemu, ka mēs ar savām izmaksām Daigai neesam bijuši interesanti. Vēl jau arī vēsturiskais fons ar negludumiem, kas atstājis savu nospiedumu arī uz mums – tiem, kas to turpina. Ilgi Daigas galvenais arguments bija dažas līdz galam nenokārtotās formalitātes, taču nekas nemainījās arī pēc tam, kad tas tika izdarīts.””

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

Rakstā minētais “vēsturiskais fons ar negludumiem” un “arguments bija dažas līdz galam nenokārtotas formalitātes” bija Latvijas Para ledus hokeja asociācija nespēja teju divus gadus pamatot piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu, kā arī nespēja atgriezt neizlietotos finanšu līdzekļus. Faktu par laikus neizpildītajām saistībām – ikgadēju atskaišu iesniegšanu par finanšu izlietojumu – var apliecināt arī LPK grāmatvede Dace Bērziņa. (Sk. pielikumu Nr.3)

Kad LPK Latvijas Para ledus hokeja federāciju vadīja M. Matisona kungu ar ierakstītas vēstules palīdzību informēja par saistību neizpildi un LPK tiesībām vērsties tiesībsargājošās iestādēs, M. Matisons budžeta līdzekļu atmaksu veica no saviem privātajiem līdzekļiem. 

Latvijas Paralimpskā komiteja kā valsts budžeta dotācijas parasportam saņēmēja ir atbildīga par laikus iesniegtām atskaitēm, kā arī finanšu līdzekļu izmantojuma pamatojumu, un šādu atbildību prasa arī no dalīborganizācijām. Punkts par abpusēju sadarbību un savlaicīgu atskaišu iesniegšanu ir arī abpusēji parakstītajā līgumā. 

Piekrītam, ka komandu sporta veidus attīstīt ir ievērojami dārgāk, taču tas nekad nav bijis iemesls, lai atteiktu budžeta resursus un palīdzību kāda komandas sporta veida attīstībai, pie priekšnosacījuma, ka dalīborganizācija ir spējīga pamatot piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu. Atgādinām, ka, lai pretendētu uz LPK finansējumu, sporta organizācijai ir jābūt LPK biedram. LPK finanšu līdzekļu sadalē vadās pēc kritērijiem, kas balstīti labas pārvaldības principos. Katru gadu visas federācijas iesniedz budžeta pieprasījumus un aizpilda anketu par kritēriju izpildi. Budžeta apstiprināšana, atbilstoši kritēriju izpildei, ir LPK Izpildkomitejas, nevis Valdes vai prezidentes vienpersoniskā pārziņā.

LPK no valsts piešķirtais gada budžets šobrīd neļauj paplašināt LPK darbinieku skaitu, kas ļautu efektīvi un proaktīvi sazināties ar visiem interesentiem, kas brīvprātīgi attīsta kādu parasportu vai pielāgoto sportu, kas šobrīd nav sastopams LPK biedru rindās. Tāpēc iedrošinām organizācijas, brīvprātīgos un citus entuziastus, kuri vēlas attīstīt parasportu Latvijā, sazināties ar LPK, rakstot uz info@lpkomiteja.lv vai zvanot uz biroja tālruni. 

9. Paustais apgalvojums:

“Pat nezinu, vai var runāt par vadību kā cilvēku kopumu – visos jautājumos, kad esmu vērsusies pie kāda cita LPK, man allaž pasaka, ka jārunā esot tikai un vienīgi ar Dadzīti.”

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

Apliecinām, ka neviens Latvijas Paralimpiskās komitejas darbinieks ar Dinas Grīnbergas kundzi nav runājis un līdz ar to nekādus jautājumu saņēmis nav.

10. Paustais apgalvojums:

“Es tāda neesmu vienīgā, esmu runājusi arī ar citiem, kas savos sporta veidos mēģinājuši sākt kaut ko darīt, un viņi saka tieši to pašu. Parasti cilvēki sākumā spiesti cīnīties saviem spēkiem, un tad tiem, kam izdodas kaut ko sasniegt – tad, kad viņa panākumus LPK var kādam atrādīt un izmantot saviem mērķiem –, tad – jā, laipni lūdzam!””

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

LPK atbild par Latvijas paralimpisko vienību, taču tās biedri ir sporta federācijas, kuras atbild par konkrētā sporta veida attīstību un sportistu iesaisti. Visu sporta federāciju kontaktinformācija ir atrodama LPK mājas lapā. LPK rīcībā nav informācijas, ka kāds no interesentiem būtu saņēmis noraidījumu vēlmei iesaistīties kādā no sporta veidiem. Vēl vairāk, ik gadu LPK saņem vairāk nekā 20 zvanus un e-pasta vēstules no cilvēkiem, kuri vēlas uzsākt sporta gaitas. Parasti interesenti tiek nosūtīti pie sporta ārstes Sandras Rozenštokas, lai noskaidrotu katra individuālās fiziskās spējas un piemeklētu tām atbilstošu sporta veidu. Sporta federācijas tālāk uzņemas rūpes par konkrēto sportistu, ņemot vērā savas finansiālās iespējas. LPK nevar noteikt, kuram sportistam federācijas sniedz un kuram nesniedz atbalstu. 

Grīnbergas kundzes izteikums par sportista “izmantošanu saviem mērķiem” visticamāk attiecināms uz Paralimpiskās vienības sportistiem, kuri, izpildot noteiktus kritērijus (tos var atrast LPK mājas lapā), iekļūst vienībā un dodas pārstāvēt Latviju Paralimpiskās spēlēs. 

10. Paustais apgalvojums:

”Tā kā golfs šobrīd nav atzīts par paralimpisko sporta veidu, LPK nav pamata uzņemties atbildību par tā attīstīšanu. Šo iemeslu dēļ, izskatot Jūsu 26.10.2023. iesniegumu, LPK Valde pieņēma lēmumu neuzņemt Latvijas Golfa federāciju par LPK biedru,” teikts LPK atbildes vēstulē. “Labprāt atbalstīsim adaptīvā golfa attīstību un atgriezīsimies pie jautājuma par Latvijas Golfa federācijas uzņemšanu Latvijas Paralimpiskās komitejas sastāvā, kad golfs kļūs par paralimpisko sporta veidu.”

Latvijas Paralimpiskās komitejas atbilde:

Šāda LPK biedru atlases kārtība pastāv jau kopš 2009. gada maija. Orientēšanās un stājhokeja federācijas, kas nepārstāv paraslimpiskos sporta viedus, jau vēsturiski bijušas LPK biedru rindās. 

Vienīgais izņēmums kopš 2009. gada ir Latvijas Galda hokeja federācija, kas par LPK biedru kļuva 2011. gadā. Šī federācija, kas nepārstāv paralimpisko sporta veidu, tika uzņemta, jo aktīvi attīstījās un piedalījās Parasporta dienu organizēšanā. Federācija ir ļoti aktīva – šobrīd reģistrēti 15 para sportisti, no kuriem vienpadsmit ir jaunieši.

Par Golfa federācijas aktivitātēm LPK nav nekādas informācijas. Nezinām, cik ir aktīvo sportistu, kā notiek treniņi un kādi ir pasākumi. Neoficiāli zinām, ka golfu spēlē cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, par kuru iesaisti sportā atbild Latvijas Specialā olimpiāde. (Sk.pielikumu Nr.5)

Latvijas Paralimpiskā komiteja vērš uzmanību, ka Delfi sporta sadaļā publicētie materiāli ir radīti, neievērojot vienu no būtiskākajiem kvalitatīvas žurnālistikas principiem – atspoguļot patiesu un faktos balstītu informāciju, kā arī pārliecināties par paustās informācijas patiesumu. Ļoti ceram, ka turpmāk Delfi žurnālisti profesionāli veiks savus pienākumus un publikāciju gatavošanas laikā noskaidros visu iesaistīto pušu viedokli, lai lasītājam sniegtu patiesu un objektīvu informāciju. 

Latvijas Paralimpiskās komitejas vērtības ir uz sadarbību vērsta abpusēja komunikācija un caurspīdīgs lēmumu pieņemšanas process, tāpēc esam gatavi rast risinājumus, kā to turpmāk veicināt vēl augstākā līmenī.

Pielikumā:

1. Sarakste ar Starptautisko Para ledus hokeja federāciju.
2. SDMS atrodamā informācija par Latvijas para ledus hokejistiem.
3. LPK vēstules un lēmumi par Latvijas Para ledus hokeja federācijas saistību nepildīšanu.
4. Sarakste ar Dinu Grīnbergu par viņas iekļaušanu SDMS sistēmā.
5. LPK Valdes lēmums par atteikumu uzņemt Golfa federāciju LPK biedru sastāvā.