Starptautiskās Paralimpiskās komitejas Ģenerālajā asamblejā atjauno krievijas un baltkrievijas dalībnieku statusu

27.septembrī, Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, Starptautiskās Paralimpiskās komitejas Ģenerālajā asamblejā lemts par abu agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – dalības tiesību atjaunošanu. Pieņemtais lēmums nozīmē, ka turpmāk abu agresorvalstu paralimpiskās komitejas atgūst visas biedru tiesības Sarptautiskajā paralimpiskajā komitejā, tostarp tiesības startēt starptautiskās parasporta sacensībās, izmantojot savas valsts karogu, nacionālās krāsas un atribūtiku.

Pieņemot šo lēmumu, Starptautiskās Paralimpiskās komitejas dalīborganizācijas – nacionālās paralimpiskās komitejas, starptautiskās federācijas un starptautiskās sporta organizācijas cilvēkiem ar invaliditāti – vispirms nobalsoja pret priekšlikumu pilnībā diskvalificēt Krievijas paralimpisko komiteju (111 par, 55 pret, 11 atturējās). Pēc tam tika noraidīts priekšlikums arī par daļēju diskvalifikāciju (91 par, 77 pret, 8 atturējās). Līdzīgs balsojums sekoja arī par Baltkrieviju – tika noraidīti priekšlikumi gan par pilnīgu diskvalifikāciju (119 par, 48 pret, 9 atturējās), gan par daļēju diskvalifikāciju (103 par, 63 pret, 10 atturējās).

“Esam ļoti sarūgtināti un neapmierināti ar ģenerālajā asamblejā pieņemto lēmumu, jo balsojām pret to. Tās ir sliktas ziņas visām Baltijas un citām Eiropas valstīm, kas iestājās pret agresorvalstu dalību starptautiskās sacensībās. Mēs pilnībā atbalstām Ukrainu cīņā pret agresorvalstīm – kamēr karš turpinās, agresorvalstu dalība starptautiskās parasporta sacensībās, mūsuprāt, nav iespējama,” Dienvidkorejā pieņemto lēmumu komentē Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

LPK prezidente arī norāda, ka pirms balsojuma Seulā varēja just daudzu valstu labvēlību pret Krieviju un Baltkrieviju, aicinot balsojumā nodalīt politiku no sporta. Īpaši atbalstošas bija Āfrikas valstis. “Protams, mēs tam nepiekrītam, jo sports ir Krievijas maigās varas politikas izpausme, ko pēc tam viņi izmanto savā propagandā. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu un tās cīņu par brīvību,” komentē Dadzīte.

Latvijas delegācijas pārstāvji piebilst, ka mulsinājis arī pats balsošanas process, kas sākotnēji tika plānots 26.septembrī ar elektronisko balsošanas sistēmu, taču tehnisku iemeslu dēļ balsošana pārcelta uz 27.septembri un izmantojot manuālu balsu skaitīšanu. Tāpat ne Latvijas, ne Igaunijas pārstāvjiem nav bijusi iespēja debatēt pirms balsojuma, no organizatoru puses pamatojot to ar ierobežotām iespējām laika trūkuma dēļ.

Šobrīd Starptautiskās Paralimpiskās komitejas Ģenerālajā asamblejā uz nenoteiktu laiku ir izsludināts pārtraukums un balsojums par valdes locekļiem turpināsies tiešsaistē. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un dažādas citas neatļautas darbības pirms vēlēšanām D.Dadzīte apšauba ĢA veiktos balsojumus un to godīgumu.

2026.gada martā norisināsies Milānas-Kortīnas Paralimpiskās spēles, kurās startēs arī 8 sportisti no Latvijas, tostarp gan jaukto pāru kērlinga komanda, gan Latvijas ratiņkērlinga izlase. Starptautiskā Kērlinga federācija agresorvalstu pārstāvjiem liedza dalību starptautiskos turnīros jebkādā statusā, tādēļ tās pārstāvjiem šobrīd kvalificēties paralimpiskajām spēlēm vairs nav iespēja.