Starptautiskās Paralimpiskās komitejas šefs: Latvijas sportistu sasniegumi ar šo infrastruktūru – neticami
Rezultāti, ko sasnieguši Latviešu parasportisti, ir vienkārši neticami, ko viņi spējuši izdarīt ar infrastruktūru Latvijā. Tā pēc iepazīšanās ar Latvijas parasportistu treniņu apstākļiem norādīja Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas prezidents Endrjū Pārsons.
Latvijas paraolimpieši jau gadiem ilgi cīnās par to, lai Latvijā varētu sportot un trenēties mūsdienu prasībām atbilstošos apstākļos. Taču iecere par paraolimpiskā sporta centra izveidi ir iesprūdusi finansējuma trūkuma dēļ. Ar cerību šo projektu atkal iekustināt vizītē Latvijā ieradies Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas prezidents Pārsons.
Medaļas, ko uz Latviju no dažāda mēroga starptautiskām sacensībām pārved mūsu paralimpiskie sportisti tiek kaldinātas smagos treniņos, un nevis kādos smalkos sporta centros vai modernos stadionos, bet necilā pļaviņā Bišumuižā.
Video: LTV Ziņu Dienests
Latvijas Paralimpiskā komiteja cer – nākotnē Bišumuižā taps moderns sporta centrs ar stadionu, manēžu, ģērbtuvēm, kopmītnēm un visu parasportistiem nepieciešamo. Projekta izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 23 miljonu eiro apmērā. Šādas naudas komitejai nav un arī valsts pagaidām nav gatava šāda centra tapšanu finansēt.
Tādēļ pagaidām paralimpieši no pavasara līdz rudenim trenējas Bišumuižas pļavā, bet ziemā meklē pagaidu pajumti citur.
Šobrīd faktiski vienīgā vieta, kur ziemā var trenēties Latvijas paralimpiskie vieglatlēti, ir Murjāņu sporta ģimnāzijā. Ģimnāzija ļauj parasportistiem izmantot savas telpas laikos, kad tie nav nepieciešami pašu audzēkņiem. Tas parasti nozīmē – dažas stundas nedēļas nogalēs.
Sportisti ir pateicīgi ģimnāzijai par atbalstu un pagaidu pajumti, bet nedomā atteikties no sapņa par savu sporta centru.
Paraolimpisko spēļu medaļnieks Aigars Apinis norādīja: “Sporta centram Bišumuižā ir jābūt. Kur varētu cilvēki dzīvot uz vietas, atpūsties, paēst un pilnvērtīgi strādāt. Man atbraukšana prasa stundu, stunda – atpakaļ. Divas stundas ceļā. Ja būtu viena vieta – es guļu, atpūšos, krāju spēkus un netērēju lieki naudas līdzekļus.”
Savukārt parasportists Raivo pauda: “Būtu lielākas iespējas sadalīt sportistu daudzumu un droši vien arī citi sportisti tur varētu trenēties.”
Raivo piekrita arī parasportists Ingus: “Protams, ka tas atvieglotu. Daudz vieglāk būtu.”
Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine norādīja: “Mēs esam sasnieguši tos griestus. Ko var izdarīt ar entuziasmu. Ar trenēšanos pļavās, grāvjos un vēl kaut kur. Mēs gribam šo līmeni pacelt, radīt iespēju arī tiem, kuri nākotnē nebūs augstas klases sportisti, bet caur sportu spēs atgūties dzīvē vai iegūt iemaņas dzīvei. Tādu ir ļoti daudz!”
Lai palīdzētu mūsu paralimpiešiem cīņā par savu sporta centru, Latvijā ieradies Starptautiskās paralimpiskās komitejas vadītājs Endrjū Pārsons. Pirmdien un otrdien viņš par to runās ar Latvijas augstākajām amatpersonām un sporta funkcionāriem.
Taču svētdien Pārsons iepazinās ar mūsu sportistu treniņa apstākļiem.
Viņš atzīmēja: “Rezultāti, ko sasnieguši Latviešu sportisti, ir vienkārši neticami, ko viņi spējuši izdarīt ar to infrastruktūru, kāda viņiem šobrīd pieejama. Bet, protams, lai sasniegtu nākamo līmeni, lai Latvija kļūtu vēl spēcīgāka valsts paralimpiskā sporta kustībā, viņiem ir nepieciešama īpaša infrastruktūra – savas telpas, ikdienas piekļuve treniņiem. Viņi jums ir augsta līmeņa atlēti, un nav pietiekami, ka viņi var trenēties tikai nedēļas nogalēs vai vēlu naktī. Kad manā dzimtenē Brazīlijā parādījās pirmie īpašie sporta centri tieši paralimpiešiem, mēs strauji nokļuvām paralimpiskās kustības nākamajā līmenī – labāki rezultāti, vairāk medaļu un attiecīgi – daudz vairāk cilvēku, kas vēlas sportot.”
Avots: LSM.lv