Paralimpiskā komiteja

Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) ir biedrība, kas atbild par sportu cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā, ar mērķi attīstīt un popularizēt paraolimpisko kustību. Tās uzdevums ir nodrošināt paraolimpisko sportistu dalību nacionālās un starptautiskās sacensībās, kā arī pārstāvēt to intereses gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī. Par paraolimpisko sportu tiek uzskatīti visi paraolimpiskie sporti, kas šobrīd kopā ir 28, kā arī neparaolimpiskie sporta veidi un pielāgotais sports cilvēkiem ar garīgu invaliditāti un dzirdes traucējumiem. Latvijas Paraolimpiskā komiteja ir Starptautiskās un Eiropas Paraolimpiskās komitejas locekle. Šobrīd Latvijas Paralimpiskā komiteja sastāv no 23 sporta federācijām, piedāvājot interesentiem nodarboties ar 27 atšķirīgiem sporta veidiem. Katrai federācijai ir arī klubi, kas darbojas dažādās Latvijas pilsētās, apvienojot sporta veidus un sportistus. Latvijas Paraolimpiskā komiteja aptver arī Nedzirdīgo sportu, kā arī Speciālo olimpiādi. Pašlaik Latvijas Paraolimpiskās komitejas vada un tās darbu organizē prezidente Daiga Dadzīte.

Paralimpiskā sporta kustība pasaulē aizsākusies 1948.gadā, kad neiroķirurgs Ludvigs Gūtmanis (Ludwig Guttmann) noorganizēja sacensības loka šaušanā cilvēkiem ar dažādām invaliditātēm. Tas bija sākums paralimpiskajai kustībai, kas sākotnēji sākusies kā rehabilitācija 2.pasaules karā ievainotajiem, taču jau 1960.gadā pāraugusi par pirmajām Paralimpiskajām spēlēm Pasaules vēsturē. Pielāgotais sports iedalās paralimpiskajos un neparalimpiskajos sporta veidos. Par paralimpisko pielāgoto sportu sauc loka šaušanu, vieglatlētiku, badmintonu, boccia, kanoe airēšanu, riteņbraukšanu,golbolu (goalball), džudo, para poverliftingu, airēšanu, šaušanu, sēdvolejbolu, para peldēšanu, galda tenisu, teakwondo, triatlonu, ratiņbasketbolu, para dejošanu, ratiņpaukošanu, ratiņregbiju, ratiņtenisu, biatlonu, snovbordu, ratiņkērlingu, para hokeju, para kalnu slēpošanu, distanču slēpošanu. Pie neparalimpiskajiem sporta veidiem pieskaitāmi tādi sporta veidi kā burāšana un stājhokejs.

Latvijā paralimpiskā sporta pirmsākumi meklējami 20.gs. 80.gados, kad 1984.gadā Jānis Iluss kopā ar domubiedriem dibināja Vislatvijas invalīdu sporta klubu “Optimists”. Klubs “Optimists” ilgu laiku bija viena no lielākajām invalīdu sporta organizācijām PSRS. Jau pirmajā darbības gadā “Optimists” pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, kopīgi rīkojot gan kultūras, gan sporta pasākumus Latvijā un ārvalstīs, kā arī piedaloties dažādu sporta veidu starptautiskās sacensībās. Pirmie paralimpiskie sporta veidi, kas attīstījās Latvijā, ir sēdvolejbols, loka šaušana un vieglatlētika, kurā īpaši lielu popularitāti ieguva tāllēkšanas, lodes grūšanas un diska mešanas disciplīnas.

Sākotnējā treniņi norisinājās ar dažādu skolu sporta zālēs pieejamo inventāru un pašu metinātiem sporta ratiem, kas ir nepieciešami, lai veiksmīgi startētu sacensībās sēdošajās disciplīnās. Pieredzes trūkums mēdza novest pie Latvijas sportistu diskvalifikācijas. Piem., Lillehammeres Ziemas paralimpiskajās spēlēs, kurās startēja Aldis Šūpulnieks, viņa pirmajās 5 km sacensībās slēpošanā iegūtais rezultāts tika anulēts tādēļ, ka uz slēpēm netika uzspiesti sacensību oficiālie zīmogi.

Četrus gadus no tā dibināšanas brīža, sporta klubs Optimists bija vienīgais dažādu paralimpisko sporta veidu apvienotājs Latvijā. Redzot situāciju 1988. gadā, Latvijas Olimpiskās komitejas toreizējais prezidents Vilnis Baltiņš (Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents no 1988. gada līdz 2004.gadam) savstarpēji vienojoties ar “Optimists” dibinātāju Jāni Ilusu, nolēma sporta klubu “Optimists” pievienot Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejai, un sāk rasties ideja par Latvijas Paralimpiskās komitejas dibināšanu. Latvijas Paralimpiskā komiteja oficiāli tiek dibināta 1995.gada 5.februārī, savukārt par pirmo šīs organizācijas prezidentu kļuva Valdis Nagobats, kurš šajā amatā nostrādāja no 1995.gada līdz 2009.gadam, veicinot paralimpiskās kustības attīstību Latvijā. Līdz ar Latvijas Paralimpiskās komitejas dibināšanu, 1995.gadā tā tiek pievienota arī Starptautiskās Paralimpiskās komitejas un Eiropas Paralimpiskās komitejas tīklam.

Par pirmajām oficiālajām starptautiskajām sacensībām, kurās piedalījās Latvijas sportisti, var uzskatīt 1989. gadā notiekošo Pasaules čempionātu vieglatlētikā, savukārt pirmās Paralimpiskās spēles, kurās startēja Latvijas sportisti, norisinājās 1992.gadā, Spānijas galvaspilsētā Barselonā – tajās piedalījās divi vieglatlēti no Latvijas – Aldis Šūpulnieks un Armands Ližbovskis. Latvija kā neatkarīga valsts pirmo reizi uz Paralimpiskajām spēlēm sportistus sūtīja 1996.gadā, kad Vasaras Paralimpiskās spēles notika Atlantā. Vietējā līmeņa sacensības nopietni sāka attīstīties uzreiz pēc sporta kluba “Optimists” dibināšanas – 1985.gadā pirmo reizi norisinājās sacensības loka šaušanā, vieglatlētikā un sēdvolejbolā (Līvānos).

Latvijas Paralimpiskajai komitejai kopumā ir bijuši divi prezidenti – Valdis Nagobats (1995 – 2009) un Daiga Dadzīe (2009 – pašreiz).

Paralēli paralimpiskajām sporta disciplīnām, Latvijā attīstās arī adaptīvie jeb pielāgotie sporta veidi, kuri nav iekļauti paralimpisko spēļu programmā, tomēr ir pietiekami populāri. Latvijā regulāri norisinās Latvijas Neredzīgo sporta savienības (LNSS) rīkoti turnīri šaudaunā (sporta veids, kurā tiek izmantots galda tenisa galdam līdzīgs galds, kur bumbiņa ir ar skaņas elementiem un dalībnieku acis ir pilnībā aiztaisītas), dambretē un šahā, kā arī tandēma riteņbraukšanā. Ar šiem pielāgotajiem sporta veidiem var nodarboties arī starptautiskā līmenī.

1992. g. Latvijas sportisti pirmo reizi piedalījās paralimpiskajās spēlēs. Līdz 2016. g. sept. Latvija pārstāvēta septiņās Vasaras paralimpiskajās spēlēs, kā arī divās Ziemas paralimpiskajās spēlēs. Visplašāk pārstāvētās bija Pekinas Paralimpiskās spēles, kurās piedalījās 17 sportisti. Visvairāk sporta veidu pārstāvēti Riodežaneiro Vasaras paralimpiskajās spēlēs, kad Latviju pārstāvēja 11 sportisti 6 dažādos sporta veidos. Paralimpiskās spēles 2016. g. var uzskatīt par vienām no visveiksmīgākajām, jo kopumā tika izcīnītas 4 medaļas.

Sporta veids Sportista vārds, uzvārds Gads Sporta disciplīna, klase Medaļa
Vieglatlētika Aigars Apinis 2000 Lodes grūšana (F52) Bronza
Vieglatlētika Aigars Apinis 2000 Diska mešana (F52) Bronza
Vieglatlētika Armands Ližbovskis 2000 Tāllēkšana (T13) Bronza
Vieglatlētika Aigars Apinis 2004 Diska mešana (F52) Zelts
Vieglatlētika Edgars Bergs 2004 Lodes grūšana (F35) Sudrabs
Vieglatlētika Edgars Bergs 2004 Diska mešana (F35) Bronza
Vieglatlētika Aigars Apinis 2008 Diska mešana (F52) Zelts
Vieglatlētika Aigars Apinis 2008 Lodes grūšana (F52) Sudrabs
Vieglatlētika Edgars Bergs 2008 Lodes grūšana (F35) Sudrabs
Vieglatlētika Aigars Apinis 2012 Lodes grūšana (F52) Zelts
Vieglatlētika Aigars Apinis 2012 Diska mešana (F52) Sudrabs
Vieglatlētika Aigars Apinis 2016 Diska mešana (F52) Zelts
Vieglatlētika Diāna Dadzīte 2016 Šķepa mešana (F55) Zelts
Vieglatlētika Diāna Dadzīte 2016 Diska mešana (F55) Bronza
Vieglatlētika Edgars Bergs 2016 Lodes grūšana (F35) Bronza
KOPĀ 15 medaļas
Valsts Spēles Gads Sportistu skaits Medaļu skaits
Barselona, Spānija Vasaras paralimpiskās spēles 1992 2 -
Lillehammere, Norvēģija Ziemas paralimpiskās spēles 1994 1 -
Atlanta, ASV Vasaras paralimpiskās spēles 1996 5 -
Sidneja, Austrālija Vasaras paralimpiskās spēles 2000 5 3
Atēnas, Grieķija Vasaras paralimpiskās spēles 2004 7 3
Turīna, Itālija Ziemas paralimpiskās spēles 2006 1 -
Pekina, Ķīna Vasaras paralimpiskās spēles 2008 17 3
Londona, Lielbritānija Vasaras paralimpiskās spēles 2012 7 2
Riodežaneiro, Brazīlija Vasaras paralimpiskās spēles 2016 11 4

Vieglatlētika

Par vienu no titulētākajiem paraolimpiešiem uzskatāms Aigars Apinis, kurš savas sportista gaitas uzsāka 1998.gadā. Sākotnēji piedaloties vietējā mēroga sacensībās, viņa treneris Aldis Šūpulnieks pamanīja viņa potenciālu un jau 2000.gadā Apinis startēja Vasaras Paralimpiskajās spēlēs Sidnejā. Tur, piedaloties lodes grūšanā un diska mešanā, Apinis savā klasē izcīnīja divas bronzas godalgas. Aigars nebija „viena hita brīnums”, un jau nākamajās Paralimpiskajās spēlēs ieguva zeltu diska mešanā, paralēli pierādot sevi starptautiskajā arēnā. A. Apinis ir Latvijas vistitulētākais paraolimpietis, kura iegūto medaļu skaits mērāms astoņās dažāda kaluma godalgās.

Diāna Dadzīte ir paraolimpiete, kas vieglatlētikas arēnā parādījās pavisam nesen – 2014.gadā, Anglijā, viņa piedalījās savās pirmajās starptautiskajās sacensībās trīs vieglatlētikas disciplīnās – diska mešanā, šķēpa mešanā un lodes grūšanā. Divus gadus vēlāk, debitējot savās pirmajās Vasaras Paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, viņa izcīnīja vienu zelta godalgu šķēpa mešanā, pārspējot arī 22 gadu ilgu Pasaules rekordu, kā arī vienu bronzas godalgu diska mešanā. Vieglatlētikā ievērojumus rezultātus sasnieguši arī sportisti Dmitrijs Silovs un Ingrīda Priede.

Edgars Bergs ir vairākkārtējs paralimpiskais čempions, kurš vieglatlētikā startē kopš 2004.gada. Viņa pirmajās Paralimpiskajās spēlēs Atēnās Edgars izcīnīja divas godalgas- sudrabu un bronzu, savukārt no Pekinas pēc 4 gadiem atgriezās ar vēl vienu Paralimpisko godalgu. Pēc smagas muguras traumas Edgars kādu brīdi bija pārtraucis savas sportista gaitas, tomēr jau 2016.gadā atkal pierādīja sevi vieglatlētikas laukumā, izcīnot Paralimpisko bronzu lodes grūšanā.

Dmitrijs Silovs ir vairākkārtējs paralimpiskais Eiropas un Pasaules čempions un vicečempions šķēpa mešanā. 2016. g. viņš izcīnīja bronzas godalgu Eiropas čempionātā, sasniedzot kvalifikācijas rezultātu Vasaras paralimpiskajām spēlēm Riodežaneiro.

Ievērojamus rezultātus sasniegusi arī sportiste Ingrīda Priede diska mešanā un lodes grūšanā, kā arī Armands Ližbovskis tāllēkšanā.

Ratiņbakstebols

Raimunds Beginskis ir pirmais ratiņbasktebola spēlētājs no Latvijas, kurš ar to sāka nodarboties profesionālā līmenī ārpus Latvijas, spēlējot Itālijā un Vācijā, kur šīs sporta veids ir attīstītāks, nekā Latvijā. Savu profesionālo karjeru sākot 2006.gadā, viņš vairākus gadus bijis ne tikai viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem Eiropā, bet starptautiskajos turnīros, kur piedalījies, atzīts par vienu no vērtīgākajiem spēlētājiem jeb Most valuable player. Citi pazīstami ratiņbasketbolisti: Kārlis Podnieks, Kaspars Turks

Paralimpiskā iejāde

Rihards Snikus ir vispazīstamākais iejādes sportists, kurš starmešu spožumā parādījās īsi pirms 2012.gada Londonas Paralimpiskajām spēlēm. Esot starp tādām lielvalstīm kā Vācija, Francija un Lielbritānija, Rihards, startējot savā invaliditātes grupā, izcīnīja 4.vietu Londonas Paraolimpiādē.

Ratiņpaukošana

Poļina Rožkova ir sportiste, kas nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem, tomēr lielākos panākumus guvusi tieši paralimpiskajā paukošanā. Nepilnu divu gadu laikā kopš sporta uzsākšanas, Poļina nokļuva savas grupas Epee A klases 1.vietā, ilgu laiku saglabājot līderes pozīciju.

Loka šaušana

Latvijas labākie paralimpiskie loka šāvēji ir Ieva Melle un Gints Jonasts, kuri piedalās ne tikai nacionāla, bet arī starptautiska līmeņa sacensībās. 2016. g. Latvijas Olimpiādē Valmierā, sportiste Ieva Melle izcīnīja 1.vietu loka šaušanas sacensībās, kurās piedalījās labākie Latvijas loka šāvēji (loka šaušanā var piedalīties gan cilvēki ar invaliditāti, gan cilvēki bez kustību traucējumiem). Ieva Melle un Gints Jonasts kvalificējās Riodežaneiro paralimpiskajām spēlēm, kur Ieva kļuva par 8.spēcīgāko loka šāvēju pasaulē.

Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) šobrīd ir visnozīmīgākā invalīdu sporta organizācija Latvijā Latvijas Paralimpiskā komiteja ir biedrība, kas atbild par sportu cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā. Biedrības mērķis ir attīstīt un popularizēt paralimpisko kustību. Tās uzdevums ir nodrošināt paralimpisko sportistu dalību nacionālās un starptautiskās sacensībās, kā arī pārstāvēt to intereses gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī. Latvijas Paralimpiskā komiteja ir Starptautiskās un Eiropas Paralimpiskās komitejas locekle. Šobrīd Latvijas Paralimpisko komiteju veido 23 sporta federācijas, piedāvājot interesentiem nodarboties ar 27 atšķirīgiem sporta veidiem. Katrai federācijai ir arī klubi, kas darbojas dažādās Latvijas pilsētās. Latvijas Paralimpiskā komiteja aptver arī Nedzirdīgo sportu, kā arī Speciālo olimpiādi.

Latvijas Neredzīgo sporta savienība (LNSS) ir organizācija, kas organizē sporta un brīvā laika aktivitātes cilvēkiem ar dažādiem redzes traucējumiem. Tā ir patstāvīga sabiedriska organizācija, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas neredzīgo sporta klubus un apvienības. LNSS ir Starptautiskās Neredzīgo sporta (IBSA) asociācijas biedrs.

Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija (LNSF) ir neatkarīga sporta organizācija, kas atbildīga par sportu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. LNSF reģistrēta 2006.gada 2.februārī, bet oficiāli par sporta organizāciju atzīta 2010.gada 11.augustā. LNSF ir Starptautiskās Nedzirdīgo sporta federācijas (ICSD) biedrs. Tā ir nozīmīgākā organizācija Latvijā, kas apvieno visus pielāgotā sporta veidus cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, piemēram, šahs, peldēšana, boulings. Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija nodrošina sportistus dalībai Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs (Deaflympics).

Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija (LBJISF) ir dibināta 1993. gadā, un tā ir organizācija, kas atbild par pielāgotā sporta popularizēšanu starp bērniem ar dažādu invaliditāti. Tajā ir vairāk nekā 40 biedru. Šīs organizācija mērķis ir sekmēt bērnu un jauniešu fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un iesaisti sabiedriskajā dzīvē, tam par pamatu izmantojot paralimpisko un pielāgoto sportu. LBJISF arī izveidojis mācību centru “A Sports”, kas regulāri organizē dažādus specializētus tālākizglītības kursus un seminārus profesionāļiem, kas vēlas specializēties konkrēti uz jauniešiem ar invaliditāti. LBJISF prezidentes amatu šobrīd pilda Aija Kļaviņa.

Latvijas Paralimpiskās komitejas tīmekļvietne http://www.lpkomiteja.lv

Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijas tīmekļvietne http://www.asports.lv

Tīmekļvietne “Latvijas sēdvolejbols” http://sedvolejbols.lv/

Latvijas Neredzīgo sporta savienības tīmekļvietne http://lnssinfo.lv/lv/par-mums.html

Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas tīmekļvietne http://lnsf.lv/

Latvijas Ratiņbasketbola tīmekļvietne http://www.ratinbasketbols.lv/

Informatīvā resursa „Aktīvs.org” tīmekļvietne http://www.aktivs.org/