Boccia

Boccia paraolimpisko spēļu programmā iekļauta kopš 1984.gada, un tas ir sporta veids, kuru spēlē cilvēki, kas ikdienā pārvietojas ratiņkrēslos.

Boccia spēle norisinās uz 12,5mx6m liela laukuma. Bumbas ir izgatavotas no ādas un tās ir mazliet lielākas par tenisa bumbiņām. Boccia bumbiņas drīkst gan mest, gan spert, gan ripināt, gan palaist lejā pa rampu.

Sportisti ar lielāku invaliditātes pakāpi, kuri nespēj bumbiņu paši noturēt, uz spēles laukuma līdzi ņem arī asistentu – tiesa, šim asistentam ir liegts skatīties uz laukumu, kā arī komunicēt ar spēlētāju. Sportisti paši atrodas speciāli nodalītos, uz zemes uzzīmētos kvadrātos, kurus tie nedrīkst pamest līdz spēles beigām.

Galvenais šīs spēles mērķis ir nogādāt zilo vai sarkano (atkarībā no komandas krāsas) bumbiņu tuvāk baltajai bumbiņai jeb „Jack ball”. Katrs spēlētājs, pāris vai komanda katrā spēles raundā saņem 6 bumbiņas – individuālās spēles un pāru spēles sastāv no 4 raundiem, savukārt sportistiem, kas piedalās komandu sacensībās, tiek piešķirti 6 raundi.

Spēlē parasti sāk komanda, kurai ir sarkanās bumbiņas – vispirms spēles laukumā tiek izmesta baltā bumbiņa, bet uzreiz pēc tam seko sarkanā bumbiņa, kuru nepieciešams nogādāt pēc iespējas tuvāk iepriekš izmestajai baltajai bumbiņai. Pretinieku bumbiņas ir iespēja izsist no savas pozīcijas. Komanda, kuras bumbiņa ir vistuvāk baltajai bumbiņai, katra raunda beigās saņem vienu punktu, kā arī papildu saņem vienu punktu par katru bumbiņu, kas ir tuvāk baltajai bumbiņai, nekā pretinieku bumba.

Boccia ir sporta veids, kurā kopā savā starpā sacenšas gan sievietes, gan vīrieši. Lai nodarbotos ar boccia, nepieciešama precizitāte, atbildības sajūta un augsta stresa noturība, jo pat viena bumba spēj izšķirt spēles rezultātu.