Golbols tika izveidots 1946.gadā kā rehabilitācijas iespēja un pielāgotais sports 2.pasaules karā cietušajiem. Oficiāli paraolimpiskajās spēlēs šis sporta veids parādījies vien 1976.gadā, kad tās norisinājušās Toronto. Golbols ir komandu sporta veids, kuru mūsdienās spēlē gan vīrieši, gan sievietes.
Ar golbolu var nodarboties tikai tie sportisti, kam ir redzes traucējumi, turklāt, lai spēlētājs tiešām varētu nodarboties ar šo sporta veidu, sportista redzes amplitūda nedrīkst pārsniegt 10%. Golbolu spēlējošie sportisti, atrodoties spēles laukumā, izmanto īpašas aizsargmaskas, kas izslēdz jebkuru iespēju redzēt. Šo masku paši sportisti bez tiesneša atļaujas aiztikt nedrīkst.
Laukuma izmērs ir 18m x 9m, savukārt šim sporta veidam paredzētie vārti ir laukuma platumā un 1.9 m augstumā. Spēlē izmantotajā gumijas bumbā iestrādāti divi zvaniņi, kuru uzdevums ir palīdzēt spēlētājiem orientēties spēles laukumā. Bumbas diametrs – 25 cm. Spēles galvenais uzdevums ir nogādāt bumbu pretinieka vārtos. Spēles laikā skatītājiem ir jāievēro absolūts klusums.
Spēles laikā uz laukuma atrodas trīs cilvēki no katras komandas, un katra spēle sastāv no diviem 12 minūšu periodiem ar 3 minūšu pauzi. Uzbrūkot bumba pretinieku laukumā nedrīkst atrasties ilgāk par 10 sekundēm. Spēli uzvar tā komanda, kura noteiktajā spēles laikā ir sametusi pretiniekiem visvairāk golu, vai tā komanda, kas pretinieku komandai ir priekšā par 10 punktiem.
Lai nodarbotos ar golbolu, nepieciešama asa reakcija, ātras kustības un taktiskā domāšana.
