Para peldēšana

Peldēšana ir sporta veids, kas vasaras paraolimpiskajās spēlēs iekļauts kopš to pirmsākumiem 1960.gadā. Paralimpiskais peldbaseins neatšķiras no olimpiskā peldbaseina – tas ir 50 m garš un 25 m plats. Tajā ir 10 celiņi, tomēr sacensību laikā tiek izmantoti tikai 8. Peldēšanas īsākās distances ir sākot no 50m peldējuma, beidzot ar astoņiem baseiniem jeb 400m.

Baseinu galos ir mīksti, skārienjutīgi paneļi, kas tiek izmantoti, lai precīzi noteiktu sportista finiša laiku. Sportisti var piedalīties brīvā stila peldējumā, peldējumā uz muguras, tauriņstilā, kombinētajā stilā un stafetē. Atkarībā no to invaliditātes pakāpes sacensību dalībnieki var sacensības sākt stāvot, sēdus, sēžot blakus starta pozīcijai, kā arī jau esot ūdenī. Atšķirīgi no vieglatlētikas, kur sportistiem ir iespēja izmantot dažādas palīgierīces, lai aizvietotu trūkstošās ķermeņa daļas, peldēšanā tas ir aizliegts.

Para peldēšanā sportistus iedala trīs grupās – sportisti ar fiziskiem traucējumiem (S1 – S10), sportisti ar redzes traucējumiem (S11- S13) un sportisti ar intelektuālās attīstības traucējumiem (S14). Neredzīgajiem peldētājiem parasti līdzi nāk arī gids, kas gan nepeld līdzi, tomēr ar mīkstu, garu kātu uzsit sportistam pa galvu, signalizējot, ka tas tuvojas baseina malai.

Sportistiem, kas nolemj nodarboties ar para peldēšanu, nepieciešams ātrums, spēks, neatlaidība un vēlme sacensties.