Pauerliftings

Sporta veids, kurš sākotnēji tika dēvēts par svaru celšanu, pirmo reizi paraolimpiskajās spēlēs parādījās 1964. gadā, Tokijā. Sākotnēji šis sporta veids bija paredzēts cilvēkiem, kuriem ir dažādas mugurkaula problēmas, tomēr šobrīd tajā var piedalīties cilvēki ar dažādām fiziskās kustības traucējumiem, piemēram, amputācijām, ierobežotu muskuļu spēku kājās un gurnos, kā arī sportisti, kas ir nelieli augumā. Lai gan sākotnēji tas bija izteikts vīriešu sporta veids, kopš 2000. gada tajā piedalīties atļauts arī sievietēm.

Pauerliftings ir sporta veids, kurā nepieciešama attīstīta un spēcīga ķermeņa augšdaļa – īpaši rokas, pleci un mugura.

Pauerliftingā sportisti tiek iedalīti desmit dažādās kategorijās, pamatojoties uz sportistu svaru un dzimumu. Paralimpiskajam pauerliftingam ir tikai viena disciplīna – spiešana guļus. Atšķirīgi no olimpiskā pauerliftinga, kur sportistiem ir iespēja savu ķermeni balstīt uz kājām un ar tām atspiesties, paralimpieši uz šī beņķa guļ pilnīgi horizontāli. Katram sportistam tiek dotas 2 minūtes, lai izpildītu mēģinājumu. Sportistiem ir trīs mēģinājumi un uzvar tas, kurš paceļ visvairāk kilogramu.

Treneriem šajā sporta veidā ir īpaša nozīme – tiem jābūt labiem motivatoriem, padomdevējiem un stratēģiem, kad runa ir par stieņa svara samazināšanu vai palielināšanu.